Lai gan šonedēļ Krievija tomēr spēja samaksāt procentu maksājumus starptautiskajiem aizdevējiem, problēmas Krievijas ekonomikā turpina samilzt, dzenot Krievijas iedzīvotājus arvien lielākā nabadzībā. Kā liecina Krievijas statistikas biroja “Rosstat” dati, Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, vidējais inflācijas kāpums nedēļas laikā vien sasniedz vidēji 2%.
Laikā no 5. līdz 11.martam inflācija Krievijā pieauga par 2,09%, bet gada griezumā sasniedzot inflāciju 12,54% apmērā.
Ir fiksēts cenu pieaugums gan pārtikas produktiem, piemēram, cukuram – par 12,8%, tomātiem – par 12,3%, banāniem – par 11,3%, gan medikamentiem, piemēram, Krievijā populārajam korvalolam – par 6,3%, analgīnam – par 6%, polivitamīniem – par 5,5%.
gan luksusprecēm un sadzīves tehnikai (televizoriem – par 12,5%, putekļusūcējiem – par 8,4%, ārzemju vieglajām automašīnām – par 6,9%, viedtālruņiem – par 6,5%). Vienlaikus par 0,1% samazinājusies cena benzīnam un dīzeļdegvielai. (Rosstat)
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naktī no 23. uz 24.februāri un tam sekojošajām Rietumvalstu sankcijām, atbilstoši oficiālajai statistikai, inflācija Krievijā aug ar tempu vidēji 2% nedēļā. Marta pirmajā nedēļā inflācija pieaugums tika fiksēts 2,22% apmērā, otrajā nedēļā – 2,09% apmērā.
Saskaņā ar Krievijas Centrālās Bankas prognozēm, 2022.gadā Krievijas ekonomikas kritums būs 8%. Te jāpiemin, ka pirms kara Krievijas Centrālā Banka prognozēja izaugsmi 2,4% apmērā. Tāpat koriģēt nācies inflācijas prognozi – tagad tā gaidāma 20% apmērā, kamēr pirms agresijas sākuma tā tika prognozēta tikai 5,5% apmērā.
Neatkarīgie ekonomisti prognozē vēl lielāku ekonomikas kritumu un inflācijas pieaugumu 2022.gadā, bet vienlaikus norāda, ka 1–2 gadu laikā Krievijas ekonomika varētu adaptēties jaunajiem apstākļiem.