Kopš 2014. gada, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki ieņēma daļu valsts teritorijas, Ukraina pati nespēj saražot kājnieku ieroču munīciju, jo tās vienīgā ražotne joprojām atrodas okupantu spēku kontrolētajā teritorijā. Šobrīd daži Kanādā bāzēti uzņēmumi ir izteikuši vēlmi būvēt munīcijas rūpnīcu Ukrainā, un šajos plānos ir iesaistīta arī Kanādas Tirdzniecības korporācija (CCC) Otavā.
Kijeva jau iepriekš ir lūgusi atbalstu, un kā daļa no 60 miljonu ASV dolāru drošības palīdzības paketes 2021. gada decembrī valstij tika piegādāti kājnieku ieroči un munīcija. Drošības pakete ir paredzēta, lai stiprinātu Ukrainas pašaizsardzības spējas un novērstu Krievijas spēku koncentrēšanos pie valsts robežām. Pagājušajā gadā Amerikas Savienotās Valstis sniedza Ukrainai drošības palīdzību aptuveni 450 miljonu ASV dolāru apmērā.
2017. gada decembrī Aizsardzības komiteja pirmo reizi ieteica Kanādas valdībai piegādāt ieročus Ukrainai. Tomēr bija viens nosacījums, proti, Kijevai bija jāparāda, ka tā strādā pie korupcijas izskaušanas visos valdības līmeņos. Ukraina jau ilgu laiku tiek uzskatīta par vienu no visvairāk korumpētajām valstīm pasaulē, un pēdējos gados tās valdība ir centusies risināt šo problēmu.
Kā jūnijā ziņoja laikraksts ”The National Post”, uzņēmums “Waterbury Farrel” paziņoja, ka ir apvienojies ar jaunizveidoto uzņēmumu “GL Munitions”, lai nodrošinātu Ukrainai munīcijas ražošanas rūpnīcu. Šajā uzņēmumā bija iesaistīta arī Ukrainas aizsardzības uzņēmumu organizācija “Ukroboronprom”.
Problēmas sākās pēc tam, kad “GL Munitions” tika likvidēta, bijušais liberāļu deputāts un atvaļinātais Kanādas bruņoto spēku ģenerālleitnants Endrjū Lezlijs, kurš bija arī uzņēmuma direktors, Kanādas ziņu aģentūrai paziņoja, ka viņš vairs nav saistīts ar šo uzņēmumu. Lezlijs atteicās sniegt sīkāku informāciju, savukārt “Waterbury Farrel” neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt ir draudējis ar militāru atbildi, ja NATO valstis, tostarp Kanāda, turpinās "nedraudzīgu" rīcību, tai skaitā "acīmredzami agresīvu nostāju" attiecībā uz Ukrainu. Putins ir arī pieprasījis, lai Ukrainai nekad netiktu atļauts pievienoties NATO un lai aizsardzības alianse samazinātu savu karaspēku un ieročus reģionā. Krievija ir pat brīdinājusi, ka tā pārtrauks attiecības ar ASV, ja tās noteiks sankcijas Putinam.
