Saistībā ar nelegālās migrācijas krīzi Polija ir gatava stingrāku sankciju noteikšanai Baltkrievijai, kā arī robežkontroles punktu slēgšanai, lai pārtrauktu kravu transportēšanu caur šo valsti, svētdien vizītes laikā Tallinā paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
"Polija ir tieši saskārusies ar jauna veida karu, kurā kā ieroči tiek izmantoti gan migranti, gan melīga informācija. Cilvēkus no Tuvajiem Austrumiem izmanto kā dzīvo vairogu, mākslīgi tiek saasināta enerģētikas krīze. Tas ir hibrīdkarš, spiediens uz Eiropas Savienības austrumu robežu pieaug," sacīja Moraveckis preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu.
Viņš teica, ka uz robežas "Baltkrievijas militārpersonu rīcība var novest pie situācijas saasināšanās".
"Mēs esam gatavi visam. Esam gatavi arī sankciju eskalācijai, robežpāreju slēgšanai, lai nebūtu iespējams veikt kravu tranzītpārvadājumus," uzsvēra Polijas premjers.
Viņš norādīja, ka Baltkrievijas varasiestādes joprojām kavē pie robežas esošo Irākas un citu Tuvo Austrumu valstu pilsoņu atgriešanos dzimtenē, bet Baltkrievijas militārpersonas aicina viņus ar nažiem uzbrukt Polijas robežsargiem.
"Mēs aizvien vairāk domājam par stingrāku sankciju noteikšanu, mēs domājam par to, ka mums no Polijas puses jāslēdz robeža ar Baltkrieviju. Tomēr vienlaikus mums ir noteikumi, un mums uz savu sankciju eskalāciju jāvirzās pakāpeniski, gribam dot Lukašenko iespēju organizēt cilvēku atgriešanos," sacīja Moraveckis.
Viņš arī uzsvēra, ka līdzās Polijas un Baltijas valstu robežām "notiek Baltkrievjas cilvēku cīņa demokrātisko vērtību vārdā, mēs redzam, ka represijas Baltkrievijā joprojām notiek un tās pastiprinās".
"Tur ir politieslodzītie, cilvēkus spīdzina, viņi tiek pakļauti represijām un Lukašenko režīms izmanto ļoti brutālas metodes," teica Polijas premjers.
Viņš aicināja Eiropas Savienību "koncentrēt uzmanību uz tādām prioritātēm kā drošība uz austrumu robežas, enerģētikas krīze, dabasgāzes krīze, kā arī uz visiem riskiem un draudiem, kas saistīti ar "Nord Stream 2" atklāšanu, jo tas dos Krievijai papildu iespējas šantāžai".
Moraveckis sacīja, ka viņš šos jautājumus pārrunājis ar Kallasu.
"Ir skaidrs, ka mums ir tādi paši uzskati kā Igaunijas premjerministrei, mēs ļoti precīzi saprotam draudus. Mēs abi [Polija un Igaunija] esam priekšējā līnijā, kad runa ir par enerģētiskajiem draudiem, dabasgāzes pieejamību un militārajiem draudiem. Igaunijas teritoriālā vienotība ir apdraudēta, un mums jāreaģē un jāīsteno solidaritātes princips. Mums jāpastiprina sava klātbūtne uz Eiropas Savienības un NATO austrumu robežas," teica Polijas premjers.
Savukārt Kallasa preses konferencē pateicās Moraveckim par NATO un ES ārējo robežu aizsardzību.
"Es pateicos Polijai par NATO un ES ārējo robežu aizsardzību, ar to Polija tiek galā ļoti labi," teica Igaunijas valdības vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka Igaunijas drošība sākas uz Polijas, Latvijas un Lietuvas robežām, un Igaunija pilnībā atbalsta Poliju gan politiski, gan praktiski.
Kallasa norādīja, ka situācija uz Polijas robežas turpina būt ārkārtīgi saspīlēta un migrantu spiediens kļūst aizvien agresīvāks.
Ir svarīgi steidzami noteikt jaunas stingras sankcijas pret Baltkrieviju, teica Igaunijas premjere.
Jau ziņots, ka svētdien Moraveckis apmeklē Baltijas valstis, lai tiktos ar to valdību vadītājiem un pārrunātu Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērsto hibrīduzbrukumu, cenšoties iesūtīt Polijā, Lietuvā un Latvijā lielus skaitu nelegālo imigrantu.
Sākot vizīti Baltijas valstīs, Polijas premjers šo hibrīduzbrukumu nodēvēja par lielāko mēģinājumu destabilizēt ES 30 gadu laikā.
"Lukašenko ir sācis hibrīdkaru pret ES. Tas ir lielākais mēģinājums destabilizēt ES 30 gadu laikā. Polija nepadosies šantāžai un darīs visu, lai aizsargātu ES robežas. Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai vajadzīgs atbalsts. Mums jābūt kopā, lai aizsargātu Eiropu," tviterī ierakstīja Moraveckis.
Nākamnedēļ viņš plāno doties vēl uz vairākām Eiropas valstīm, lai pārrunātu šos jautājumus.
