Laikā, kad Krievijas militārās kolonnas pietuvojas Baltkrievijas robežām, aktualizējas jautājums par to, kādas tiesības starp Krieviju un Baltkrieviju noslēgtie līgumi sniedz Krievijai iejaukties Baltkrievijas iekšpolitikā, analizē portāls “Meduza.io”
Protesta akcijas, kas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanu paziņošanas, turpinās jau nedēļu. Režīma mēģinājumi apspiest protestus ar spēku tos tikai ir saasinājuši. Laikā, kad Minskas ielās iziet desmitiem tūkstoši protestētāju, Baltkrievijas un Krievijas valstu līderi jau divreiz ir sazvanījušies, Krievijas Prezidentam Vladimiram Putinam solot Aleksandram Lukašenko visu nepieciešamo palīdzību. balstoties uz Savienības valsts un Kolektīvās drošības līguma organizācijas līgumiem.
Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts līgums iekļauj ambiciozus valstu integrācijas plānus, ieskaitot vienotu konstitūciju, parlamentu, fiskālo, aizsardzības, ārpolitikas nodokļu un citas sistēmas. Pašlaik no tā gan reāli funkcionē tikai vienota abu valstu Augstākā padome, kurai drīzāk ir simboliska nozīme, jo Krievijas un Baltkrievijas attiecības vēl joprojām tiek risinātas divpusēji.
Otrs būtisks aspekts Apvienotās valsts līgumā ir kopīga aizsardzības politika ārējas agresijas gadījumā. 16. augusta runā saviem atbalstītājiem Lukašenko brīdināja par militāro draudu palielināšanos pie Baltkrievijas Rietumu robežām. Šī iemesla dēļ Lukašenko paziņoja par militāro mācību organizēšanu Baltkrievijas Rietumu apgabalos.
Kolektīvās drošības līguma organizācijas līgums nosaka, ka tās dalībvalstīm ir tiesības nodrošināt nepieciešamo palīdzību, tai skaitā militāro, gadījumā, ja kāda no dalībvalstīm to lūdz ārējas agresijas gadījumā. Ņemot vērā, ka organizācijas dalībvalstis ir arī Armēnija, Kazahstāna, Kirgiztāna un Tadžikistāna, pat gadījumā, ja Baltkrievija lūgtu palīdzību, apelējot pie ārējas agresijas, būtu nepieciešamas sarunas starp organizācijas dalībvalstīm.
Atšķirībā no demonstrācijām Maidanā, Krievijas sabiedrība ir parādījusi atbalstu baltkrieviem gan Habarovskā, gan futbola laukumos skandējot “Lai dzīvo Baltkrievija!”
Jāņem vērā, ka pašreizējā situācijā ievest karaspēku Baltkrievijā nozīmētu saņemt starptautisko nosodījumu no Rietumiem, iespējams, pat jaunu sankciju formā, jo tie neatdzīst Lukašenko vēlēšanu godīgumu, vienlaikus atdzīstot Baltkrieviju par neatkarīgu valsti. Atšķirībā no operācijām Krimā intervence Baltkrievijā saskarsies ar sabiedrību, kuras būtiska daļa ir atklāti naidīga ne tikai Lukašenko, bet arī Kremlim. Līdz ar to militāra intervence varētu sagraut līdzšinējo Kremļa ieguldīto darbu attiecību normalizēšanā ar Rietumiem, vienlaikus saskaroties ar asu reakciju arī pašu mājās.
