Pašreizējie notikumi Baltkrievijā var atstāt būtisku iespaidu kā uz Krievijas sabiedrību, tā politisko eliti. Abas valstis pārvalda autoritāri režīmi, kuriem atbalsts sabiedrībā ik dienu samazinās, turklāt pieeja, kādu baltkrievi izvēlējušies režīma gāšanai, jau pēc dažiem gadiem varētu tikt pielietota Krievijā, tā domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevumā “Eurasia Daily Monitor” raksta analītiķis Pols Goubls.
Kad Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins 2014. gadā iebruka Ukrainā, viņa rīcība sašķēla gan Krievijas nacionālistus, gan vienkāršo Krievijas sabiedrību. Toreiz Kremļa līderis spēja pārvarēt šīs nesaskaņas, anektējot Krimu un Krievijas sabiedrībā izveidojot tā saukto “Krimas konsensu”, vienlaikus nodrošinot sev plašu atbalstu.
Krievijas sabiedrību sākuši šķelt arī nesenie notikumi Baltkrievijā. Tomēr Kremlim ir daudz mazāk iespēju īstenot tādu shēmu, kas 2014. gadā noveda pie “Krimas konsensa”. Tas liek domāt, ka neatkarīgi no iznākuma, šī brīža notikumi Baltkrievijas ielās, draud ietekmēt Krievijas Federācijas nākotni daudz lielākā mērā, nekā to savulaik iespaidoja protestu vilnis Kijevā ar tam sekojošo Krievijas iebrukumu.
2014. gadā krievu nacionālistus sašķēla V.Putina rīcība Ukrainā. Kamēr vieni aktīvi atbalstīja gan Krievijas prezidentu, gan iesaistījās bruņotajos grupējumos, kuri devās karot uz Donbasu vai Krimu, citi tikpat aktīvi nosodīja Kremļa saimnieka rīcību, apgalvojot, ka viņa imperiālisms apdraud iespēju izveidot Krieviju par nacionālu valsti. Tikmēr trešā nacionālistu grupa kritizēja V. Putinu par nespēju ieiet pietiekami tālu Ukrainas teritorijā, lai visu Ukrainu absorbētu Federācijā. Vērtības, kas raksturo visas trīs atšķirīgās krievu nacionālistu grupas šajā laikā aizstāvēja gan vienkāršie iedzīvotāji, gan Krievijas politiķi.
Tomēr pēc V. Putina īstenotās Krimas aneksijas, sekoja pret nacionālistiem vērsta kampaņa pašā Krievijā, ar mērķi novērst spēcīgas opozīcijas veidošanos prezidentam. Jāteic, ka pašu nacionālistu iekšējā šķelšanās vēl vairāk samazināja to ietekmi Krievijas iekšpolitikā.
Arī Baltkrievijā notiekošās protesta akcijas jau atkal sadalījušas krievu nacionālistus. Daļa no tiem uzskata, ka situācija Baltkrievijā ir labvēlīga Krievijas impērijas atjaunošanai, savukārt citi šim apgalvojumam nepiekrīt, jau kārtējo reizi parādot dziļo plaisu starp demokrātisko un impērisko krievu nacionālismu Krievijā.
Daudzos gadījumos paša V. Putina uzstājība paša apgalvojumos, ka tāpat kā ukraiņi, arī baltkrievi ir daļa no kopīgas krievu nācijas, šo plaisu vēl vairāk padziļina. Kamēr viena daļa krievu nacionālistu to pieņem, virkne citu tam iebilst tā arī neļaujot izveidot krievu nācijas valsti.
Tādas pašas viedokļu atšķirības, kādas ir redzamas Krievijas nacionālistu vidū, novērojamas arī Krievijas politiķu aprindās. Demokrāti aizstāv demokrātiskās vērtības, kamēr citi kā galveno vērtību izvirza stabilitāti.
Krievijas analītiķis Konstantīns Kalačevs ir norādījis, ka drīzumā šī problēma varētu atspoguļoties arī Krievijā. Arī tur ir novecojošs prezidents, kura atbalsta reitingi pamazām samazinās. Tādējādi abas puses aizvien nopietnāk pauž savu pozīciju, ņemot vērā, ka Baltkrievijas situācija var atkārtoties arī Krievijā.
Pagaidām Krievijas politiķi viedokļu paušanā šajā jautājumā ir piesardzīgi. Šāda uzvedība skaidrota ar iespējamām bailēm no Kremļa atriebības, ja tie ieņems arvien stingrāku pieeju Baltkrievijas jautājumā, norādot, ka šāds scenārijs iespējams arī Krievijā.
Vēl jo vairāk – krievu komentētāji skaidri norāda, ka V. Putinam jau šobrīd pietrūkst tāda attīstības virziena un piedāvājuma sabiedrībai, kas palielinātu viņa popularitāti un mazinātu iespēju, ka ne tik drīzā nākotnē arī Krievijas iedzīvotāji varētu iziet ielās. Tas nozīmē, ka Krievijas pilsoņu uzmanība notikumiem Baltkrievijā varētu saglabāties vēl ilgu laiku pēc tam, kad kaimiņvalsts iedzīvotāji būs beiguši protestēt. Šī uzmanība varētu kļūt par pamatu diskusijām par Krievijas nākotni jau bez V. Putina.
Šādi novērojumi var izrādīties īpaši nozīmīgi. Tie norāda uz to, ko Maskavā un Rietumos vēl nav pamanījuši. P. Goubls atgādina arī politikas apskatnieces Allas Jarošinskas iepriekš teikto, ka baltkrievu tauta ielās izgāja nevis tāpēc, ka tā atbalstīja kādu noteiktu kandidātu, bet gan tāpēc, ka tai bija apriebies A. Lukašenko. Un te analoģijas velkamas arī ar ilgtermiņa Kremļa stratēģiju jebkuras opozīcijas iznīcināšanas centienos, līdz iedzīvotāji aptvertu, ka tiem nav nekādas citas izvēles. Tas ļauj domāt, ka jau nākamajās Krievijas prezidenta vēlēšanās 2024. gadā paši Krievijas iedzīvotāji varētu balsot pret V. Putinu nevis tāpēc, ka viņam būtu alternatīvs kandidāts, bet gan tāpēc, ka paši Krievijas iedzīvotāji būs noguruši no Putina, kurš pie varas būs pavadījis gandrīz 25 gadus. Šobrīd Baltkrievijas iedzīvotāji cenšas gāzt A. Lukašenko, kurš valsts vadībā ir 26 gadus.