Jau gandrīz mēnesi Habarovskā turpinās Maskavas neapstiprināti protesti, taču, pretēji gaidītajam, Kremlis tos pagaidām nav ierobežojis. Analītiskais medijs “Foreign Policy” analizē, cik lielā mērā režīma maigo reakciju ir ietekmējusi Kremļa un tā drošības dienestu nošķiršanās.
9. jūlijā Krievijas Tālo Austrumu pilsētas Habarovskas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, protestējot pret Habarovskas reģiona gubernatora Sergeja Furgala arestu uz aizdomu pamata par iesaistīšanos slepkavību organizēšanā pirms 15 gadiem. Kopš tā laika vismaz katru nedēļas nogali ielās iziet tūkstošiem cilvēku, kuru protestos aizvien vairāk izskan Krievijas reģionu neapmierinātība ar Maskavas vienaldzību par to tālāko attīstību.
Neskatoties uz to, cik tālu ir Habarovska, Krievijas valdībai tur netrūkst spēka struktūru: Habarovskas varas iestādēm bez policijas ir pieejama arī OMON speciālā policijas vienība cīņai ar pūļiem, SOBR speciālā policijas vienība, atsevišķais Nacionālās Gvardes motostrēlnieku bataljons, Iekšlietu ministrijas spēku brigāde, kā arī Nacionālās Gvardes 21. speciālo uzdevu vienība “Taifūns”. Ja ar to būtu par maz, Habarovska ir Austrumu militārā apgabala štābs un FSB reģionālais centrs.
Neskatoties uz to, policija protestos ne tikai nav iesaistījusies, bet tā vietā ir tos pavadījusi, garantējot drošību, savukārt protestētāji 16. jūlijā pat kopīgi saukuši “Paldies policijai” pēc tam, kad policisti izdalīja protestētājiem sejas aizsargmaskas. Pat režīma galvenais balsts – Nacionālā Gvarde – protestus nav ietekmējusi, dažkārt tiem par izrādot simpātijas.
Pagaidām Krievijas Ģenerālprokuratūra un Federālais Drošības dienests ir bijuši neraksturīgi neaktīvi, savukārt pēc tam, kad Maskavā izplatījās ziņas, ka protestu rīkošanā iesaistīti cilvēki no blakus apgabaliem un tos atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, Habarovskas reģiona prokuratūra deva ārpuskārtas paziņojumu, noliedzot šīs baumas.
Pašreizējā situācijā, kad protesti notiek tikai vienā pilsētā un vietējie iedzīvotāji lielākoties atbalsta Krievijas valdību, Kremlis var atļauties neko nedarīt, ja neskaita informācijas par notikumiem Habarovskā atspoguļošanu masu medijos.
Tajā pašā laikā Maskavas nevēlēšanās aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā liek šaubīties pār Maskavas absolūto kontroli pār tās drošības struktūrām. 2011. gadā Krievijā anahroniskais nosaukums “Milicija” tika aizstāts ar “Policija”; sākās arī centieni uzlabot Krievijas kārtības sargu tēlu, to darbu saistot ar sabiedrības labumu.
Policijas pietuvināšana sabiedrībai ir kļuvusi par abpusgriezīgu zobenu; tā kā policijai tika atņemta “režīma trieciennieku” loma, 2016. gadā tika dibināta Krievijas Nacionālā gvarde, par kuras komandieri kļuva Viktors Zolotovs, bijušais Vladimira Putina apsardzes vadītājs, kas pazīstams ar savu dzelzs lojalitāti.
Viena no problēmām aug no jaunā Krievijas spēka struktūru dienesta modeļa. Padomju laikos Iekšlietu ministrijas un VDK darbinieki tika regulāri pārcelti uz citām dienesta vietā, neļaujot tiem dibināt saikni ar vietējo sabiedrību. Ja neskaita amatus augstākajos ešelonos, šāda rotācija vairs nenotiek, piemēram Habarovskas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Sergejs Krajevs reģionā dienē jau kopš 1994. gada.
Iepriekšminētie fakti gan nenozīmē ne to, ka krīzes gadījumā dienesti novērstos no Putina režīma, ne to, ka pats režīms būtu palicis iecietīgāks. Visdrīzāk brīdi, kad protesti sāks noplakt, varasiestādes kļūs izlēmīgākas, taču uzmanīgā pieeja liecina par Kremļa nevēlēšanos lieki pārbaudīt savu dienestu uzticības robežās.
Spēka struktūru reakcija paver citu Krievijas opozīcijas spārnu; Krievijas spēka struktūras pēdējā laikā aizvien biežāk skaļi izsaka viedokli par atsevišķiem jautājumiem. Šī gada maijā neoficiālā Krievijas policijas ombuda jautājumos par policistu problēmām pamatlicējs Vladimirs Voronosovs tika arestēts, balstoties uz apsūdzību par šantāžu pret dienesta biedru.
Šajos apstākļos komiskā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija uz Zolotova komunikācija, kurā pēdējais izaicināja Navaļniju uz dueli ir jāskata vienotā kontekstā ar Abasa Galjanova, bijušā kremļa runu rakstītāja un tagadējā opozicionāra, aicinājumu iegūt Krievijas drošības spēku sirdis un prātus. Ir skaidrs, ka Habarovskas protesti nesagraus Putina režīmu, taču tie ir iezīmējuši aspektus, kuri nākotnē var ietekmēt režīma spēju rīkoties neierobežoti.
