Zemessardzes nodaļu komandieru sagatavošanu iecerēts papildināt ar sertificēšanas programmu, kurā pieredzējušu zemessargu prasmes vērtētu regulārajās mācībās un dienesta uzdevumos. Tā dotu iespēju apliecināt spēju komandēt arī tiem, kuri nevar veltīt deviņas nedēļas apmācībai Zemessardzes Mācību centrā Dobelē. Par šo ieceri “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” stāsta Zemessardzes virsseržants, augstākais virsseržants Aigars Kūms.
Esošā nodaļu komandieru sagatavošana prasa ievērojamu laika ieguldījumu. Deviņu nedēļu apmācība ir sadalīta blokos, un tās apguve var notikt viena vai divu gadu laikā. Kūms norāda, ka katru gadu šo sagatavošanu vidēji pabeidz ap 80 jaunu kaprāļu. Viņš apmācības ilgumu neuzskata par pārmērīgu militāro prasmju apguvei, taču atzīst, ka zemessargiem, kuri dienestu savieno ar civilo darbu, iespēja piedalīties visos mācību posmos ir būtisks ierobežojums.
Vienlaikus vienībās ir zemessargi, kuri gadiem ilgi pilda nodaļas komandiera pienākumus, bet kuriem dienesta pakāpe vēl neatbilst uzņemtajai atbildībai. Regulāri piedaloties mācībās, viņi iegūst pieredzi uzdevumu plānošanā un apakšvienības vadīšanā. Daļai ir arī vadītāja pieredze civilajā darbā. Sertificēšanas iecere paredz dot iespēju novērtēt šīs dienestā attīstītās spējas pēc vienotiem kritērijiem.
Kūms uzsver, ka kaprāļa pakāpes iegūšanai jābūt saistītai ar reālu spēju komandēt. “Es nekad neesmu bijis par to, ka kādam kaut ko dāvinātu,” viņš saka, skaidrojot, ka kandidātam jāprot analizēt un plānot uzdevumus, kā arī vadīt to izpildi.
Vērtēšana iecerēta kā regulārs process. Zemessargam mācībās dotu uzdevumus, kuru izpildē viņš demonstrētu konkrētās prasmes. Pēc novērošanas vērtētāji noteiktu, kas jau apgūts un kurās jomās nepieciešams papildu darbs. Nākamajās mācībās šīs prasmes vērtētu atkārtoti.
Programmas pamatā ir vērtēšanas rubrika ar apgūstamajām tēmām, to skaidrojumiem un vērtējuma nosacījumiem. Kūms izceļ četras galvenās jomas: personīgās īpašības un uzvedību, vadību un ētiku, tehniskās un taktiskās zināšanas, kā arī vienības vadības procedūras. Skaidrojošie kritēriji paredzēti, lai mazinātu atšķirīgu prasību interpretāciju dažādās vienībās.
Šāda pieeja ļautu arī precīzāk organizēt papildu apmācību bataljonos. Ja vairākiem kandidātiem būtu grūtības vienā un tajā pašā jomā, viņiem varētu rīkot kopīgu nodarbību un pēc tam nākamajās mācībās pārbaudīt, kā iegūtās zināšanas tiek izmantotas. Kūms norāda, ka komandieru apmācība daudzos bataljonos jau notiek; vērtēšanas sistēma dotu tai konkrētākus atskaites punktus.
Sertificēšanai nav paredzēts vienots minimālais dienesta gadu slieksnis. Sarunā Kūms noraida pieeju, kurā kandidātu sāktu vērtēt tikai pēc noteikta nodienēto gadu skaita. Vienam nepieciešamās spējas var attīstīties jau pēc diviem gadiem, citam - pēc daudz ilgāka laika. Tādēļ kandidātu izvēlē svarīga ir talantu atpazīšana un viņu faktiskā sagatavotība.
Programma paredzēta zemessargiem, kuriem nav iespējas iziet apmācību Dobelē, un iecerēta kā papildinājums profesionālās militārās izglītības sistēmai. Kūms skaidro, ka sertificēšanas galvenais uzdevums ir novērtēt spēju komandēt nodaļu. Tā neaptver visu profesionālās militārās izglītības saturu, tostarp pilnu sagatavošanu citu karavīru apmācīšanai.
Sarunas laikā Kūms norāda, ka vienībām informācija par ieceri jau nodota, bet vēl nepieciešami precizējumi, lai sagatavotu Zemessardzes komandiera pavēli. Sertificēšanas praktiskā virzība būtu atkarīga arī no kandidātu gatavības demonstrēt prasītās iemaņas. Zemessargi, kuri vēlas attīstīties kā komandieri, sarunā aicināti interesēties par iespējām savās vienībās un izrādīt iniciatīvu.
