Nav vienas pareizās atbildes: "Fox" radītājs skaidro, kā dronu karš mainījis priekšstatus par militāro transportu

VIEDOKLIS I 19.11.2026
Sargs.lv
industrijakaršpalīdzība UkrainaitehnikaUkraina
Militārais transportlīdzeklis "Fox"
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Krievijas karš Ukrainā būtiski mainījis priekšstatus par militārās tehnikas aizsardzību, mobilitāti un izmantošanu kaujaslaukā. Lai gan bruņutransportieri un cita smagā tehnika joprojām ir neaizstājama daudzos kaujas uzdevumos, arvien lielāka nozīme ir arī viegliem, manevrētspējīgiem transportlīdzekļiem, kas ļauj karavīriem pārvietoties sarežģītā apvidū un samazināt laiku, kas jāpavada atklātās teritorijās. Kā “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” skaidro Latvijā izstrādātā taktiskā apvidus auto “Fox” idejas autors un uzņēmuma “VR Cars” vadītājs Ali Jansons, Ukrainas pieredze liecina, ka neviena transportlīdzekļa konstrukcija nespēj nodrošināt universālu aizsardzību pret visiem apdraudējumiem. Tādēļ izšķiroša nozīme ir konkrētajam uzdevumam, apvidum un pareizai tehnikas izvēlei.

Vai modernā kaujaslaukā karavīram drošāk atrasties bruņotā transportlīdzeklī vai vieglā, atklātas konstrukcijas apvidus automobilī? Šis jautājums Krievijas kara Ukrainā laikā ieguvis jaunu aktualitāti.

No vienas puses, bruņutehnika nodrošina aizsardzību pret dažāda veida šķembām, strēlnieku ieroču uguni un noteiktiem sprādzienu radītiem apdraudējumiem. No otras puses, bezpilota lidaparātu masveidīga izmantošana radījusi situācijas, kurās arī smagi bruņoti transportlīdzekļi kļūst par precīzu triecienu mērķiem.

Latvijā radītā vieglā taktiskā transportlīdzekļa “Fox” idejas autors Ali Jansons uzsver, ka mēģinājumi viennozīmīgi noteikt, kura transportlīdzekļu kategorija ir piemērotāka mūsdienu kaujaslaukam, ir pārāk vienkāršoti.

“Nav vienas tādas ideālās receptes. Nav vienas taisnības, kā ir pareizi. Tas viss ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem,” viņš norāda.

Vieglais transportlīdzeklis nevar aizstāt bruņutransportieri

Ali Jansons uzsver, ka “Fox” nav radīts kā tradicionālās bruņutehnikas aizvietotājs.

Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt karavīriem mobilitāti un iespēju pārvietoties apvidū, kur smagākai tehnikai tas varētu būt apgrūtinoši.

Raksturojot “Fox” taktisko pielietojumu, uzņēmuma vadītājs izmanto angļu valodas apzīmējumu “hit and run” jeb strauju darbību un atkāpšanos.

Šādā pieejā priekšplānā izvirzās transportlīdzekļa spēja ātri nogādāt karavīrus nepieciešamajā vietā un pēc uzdevuma izpildes pārvietoties tālāk.

“Tā nav kaujas tehnika tādā izpratnē, kā bruņota kaujas mašīna. Atkarībā no uzdevuma ir vajadzīga dažāda tehnika,” skaidro Jansons.

Viņš atgādina, ka smagāka bruņutehnika nodrošina pavisam citas aizsardzības un ugunsspēka iespējas, taču vienlaikus tai ir lielāks svars un atšķirīgas pārvietošanās prasības.

Latvijas apstākļos tas ir īpaši nozīmīgi, jo lielu teritorijas daļu veido meži, mīksta grunts un dažāda veida bezceļi.

Līdz ar to vieglajai taktiskajai tehnikai var būt nozīmīga papildinoša loma, nevis uzdevums aizstāt visus citus militāros transportlīdzekļus.

Dronu draudi liek no jauna izvērtēt bruņu aizsardzību

Runājot par mūsdienu kaujaslauku, Jansons īpaši izceļ Ukrainas kara pieredzi, kurā arvien lielāka nozīme ir bezpilota lidaparātu radītajiem draudiem.

Pēc viņa domām, smagi bruņota transportlīdzekļa priekšrocības un trūkumi jāvērtē saistībā ar konkrētā apdraudējuma veidu.

“Ja tev no drona uzmet granātu, protams, bruņotā transportlīdzeklī ir labāk. Taču, ja tev virsū lido drons ar jaudīgu prettanku lādiņu, situācija jau ir pavisam cita,” skaidro uzņēmējs.

Viņa vērtējumā atvērtas konstrukcijas transportlīdzekļiem atsevišķos apstākļos var būt priekšrocības, kas saistītas ar apkārtnes pārredzamību un iespēju ātrāk pamest transportlīdzekli.

Tomēr Jansons īpaši uzsver, ka tas nenozīmē atvērtas konstrukcijas pārākumu pār bruņutehniku.

Piemēram, blīvi apbūvētā pilsētvidē, kur pastāv tiešs strēlnieku ieroču, šķembu vai slēpņu apdraudējums, nebruņota transportlīdzekļa izmantošana var būt ļoti riskanta.

Savukārt citos uzdevumos svarīgāka var būt spēja pārvietoties pa šaurām meža stigām vai neuzkrītoši pietuvoties nepieciešamajai teritorijai.

Lēmumu par piemērotāko transportlīdzekli nosaka ne tikai tā konstrukcija, bet arī pretinieka izmantotais bruņojums, apvidus īpatnības, iespējamais uzbrukuma virziens un paša uzdevuma raksturs.

Svarīgākais – nogādāt kaujas uzdevumā karavīrus, kuri vēl spēj cīnīties

Viena no būtiskākajām problēmām, uz kuru intervijā norāda “Fox” radītājs, ir karavīru fiziskā slodze pirms kaujas uzdevuma izpildes.

Atsaucoties uz sarunām ar Ukrainā karojušajiem, Jansons stāsta par situācijām, kad militārā tehnika nespēj pietiekami tuvu piekļūt nepieciešamajai vietai, tādēļ karavīriem vēl vairāki kilometri jāmēro kājām.

Viņš apraksta kāda Ukrainā karojuša karavīra stāstīto par uzdevumu, kurā vienībai ar pilnu ekipējumu, ieročiem un munīciju vajadzējis veikt aptuveni deviņus kilometrus.

Karstā laikā un ar smagu ekipējumu daļa karavīru jau ceļa vidū bijuši ievērojami noguruši.

Tas radījis jautājumu par viņu gatavību turpināt kaujas uzdevumu pēc ierašanās galamērķī.

“Ja tu vari piebraukt tos astoņus vai deviņus kilometrus un karavīram atliek noiet tikai pēdējos piecsimt metrus vai kilometru, izpildīt uzdevumu un pēc tam atgriezties transportlīdzeklī, tā jau ir pavisam cita situācija,” skaidro Jansons.

Šis piemērs atspoguļo būtisku militārās mobilitātes aspektu – transportlīdzekļa uzdevums nav tikai pārvietot cilvēkus no vienas vietas uz otru.

Tas var palīdzēt samazināt karavīru nogurumu, saglabāt fiziskās spējas un nodrošināt, ka uzdevuma izpildes brīdī personāls ir iespējami labāk sagatavots.

Vienlaikus ne vienmēr iespējams vai droši pietuvoties kaujas rajonam ar transportlīdzekli. Pārvietošanās veids ir atkarīgs no taktiskās situācijas un pretinieka novērošanas un uguns iespējām.

Balstiekārta var ietekmēt arī karavīru drošību

Vēl viens mazāk apspriests jautājums ir karavīru drošība, pārvietojoties pa smagi bojātiem ceļiem un nelīdzenu apvidu.

Jansons norāda, ka Ukrainā smagās militārās tehnikas pārvietošanās un kaujas darbības bieži rada ļoti dziļas risas, bedres un straujus nelīdzenumus.

Viņš atsaucas uz Ukrainā dienējušo pieredzi, kas liecina, ka šādos apstākļos nepietiekami piemērota transportlīdzekļa balstiekārta var radīt nopietnu savainojumu risku pat bez tiešas pretinieka iedarbības.

Strauji šķērsojot dziļas risas vai bedres, karavīri transportlīdzekļa salonā var tikt pakļauti spēcīgiem triecieniem.

Uzņēmējs stāsta, ka kāds Ukrainas karavīrs pēc “Fox” izmēģinājuma īpaši atzinīgi novērtējis transportlīdzekļa balstiekārtas spēju pārvarēt šādus šķēršļus.

Tieši tāpēc, izstrādājot “Fox”, īpaša uzmanība pievērsta ne tikai bezceļu caurgājamībai, bet arī tam, kā transportlīdzeklis uzvedas, braucot pa nelīdzenu virsmu.

Jansona vērtējumā labi izstrādāta balstiekārta ļauj samazināt triecienus, kuri iedarbojas uz karavīriem un viņu ekipējumu.

Protams, šie ir uzņēmēja un viņa sarunbiedru novērojumi. Lai objektīvi salīdzinātu dažādu transportlīdzekļu drošību, nepieciešami standartizēti izmēģinājumi un neatkarīgi mērījumi.

Ātrums nav pašmērķis, bet nepieciešamības gadījumā tas var būt izšķirošs

Lai gan “Fox” ir veidots kā augstas mobilitātes transportlīdzeklis, Jansons uzsver, ka karavīriem nav nepieciešams vienmēr pārvietoties maksimāli lielā ātrumā.

Parastos taktiskajos uzdevumos būtiska var būt tieši spēja pārvietoties klusi, uzmanīgi un pēc iespējas nemanāmāk.

Tomēr Ukrainas kara pieredze liecina, ka bezpilota lidaparātu klātbūtne dažkārt liek transportlīdzekļiem ļoti īsā laikā šķērsot atklātu apvidu, kur pastāv paaugstināts atklāšanas un uzbrukuma risks.

Šādos apstākļos nozīme var būt gan pietiekamai jaudas rezervei, gan labai vadāmībai un balstiekārtas darbībai.

“Jauda ir vajadzīga tajos brīžos, kad ir liela rites pretestība – dziļā sniegā vai irdenās smiltīs. Ikdienā tā jauda nav vajadzīga, bet tai jābūt rezervē,” stāsta uzņēmējs.

Viena universāla militārā automobiļa nav

Vērtējot nākotnes karadarbības tendences, Jansons neuzskata, ka vieglie taktiskie transportlīdzekļi varētu aizstāt smagās bruņotās kaujas mašīnas.

Katram transportlīdzekļa veidam ir savas priekšrocības, ierobežojumi un pielietojums.

Tādēļ bruņoto spēku tehnikas izvēlē jāņem vērā arī pieejamais finansējums, uzdevumu daudzveidība un nepieciešamais transportlīdzekļu skaits.

Smagāka bruņutehnika var sniegt augstāku aizsardzības un ugunsspēka līmeni, taču tās iegādes un uzturēšanas izmaksas, svars un mobilitāte būtiski atšķiras no vieglo taktisko automobiļu iespējām.

Savukārt vieglāka tehnika var nodrošināt lielāku mobilitāti un palīdzēt izpildīt uzdevumus, kuriem smagāki transportlīdzekļi nav piemēroti.

“Būs vietas, kur vislabākais ir tanks. Būs vietas, kur vajadzīgs kaut kas pavisam cits. Nav vienas taisnības – viss atkarīgs no apvidus un no tā, kas ir jāizdara,” rezumē Jansons.