Redzot, ka Krievija turpina savu ekspansiju, būtiski, lai Rietumu sabiedrotās valstis tiešām spertu soli uz priekšu - noteiktu sankcijas pret Krieviju, vienlaikus palielinot savu atbalstu Ukrainai gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri, aģentūrai LETA uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Jautāts, kā viņš vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina apņemšanos tuvākajā laika parakstīt dekrētu par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības atzīšanu", aizsardzības ministrs norādīja, ka patlaban Krievijas prezidents ir izvēlējies tā saukto "otro variantu", proti, mēģināt sašķelt Rietumus ar to, ka viņš neīsteno tiešu karadarbību, pastāvot lielai iespējai anektēt un oficiāli ievest karaspēku Doņeckā un Luhanskā, kuras "de facto" atrodas Krievijas kontrolē, un tad, skatīties, kas notiek tālāk.
LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels aicinājis Krievijas prezidentu neatzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.
"Mēs aicinām Putinu respektēt starptautiskās tiesības un Minskas vienošanos un sagaidām, ka viņš neatzīs Luhanskas un Doņeckas apgabalu neatkarību," preses konferencē Briselē paziņoja Borels.
"Ja būs aneksija, būs sankcijas," uzsvēra Borels, piebilstot, ka viņš ierosinās sankcijas un ministri par tām izlems.
Borels uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija atzīs okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību", ES atbilde būs spēcīga un vienota.
Kā ziņots, Krievijas Valsts dome pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, aicinot Putinu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību", un šodien šis jautājums tika apspriests Drošības padomes sēdē.
Kā vēstīts, Krievijas prezidents telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu paziņojis, ka tuvākajā laikā parakstīs dekrētu par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu, pavēstījis Kremlis.
