Kaut Latvija ir tālu no Kanādas, atbalsts šīs valsts karavīru nosūtīšanai dalībai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā ir plašs ne tikai Kanādas politisko partiju vidū, bet arī pašā Kanādas sabiedrībā. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums. Viņš to sauc par īpašo “kanādiešu gēnu”, kas allaž licis doties palīgā Eiropas valstīm tām izšķiroši svarīgos brīžos. Par šādu izšķiroši svarīgu brīdi uzskatāma arī NATO atturēšanas operācija Baltijas valstīs.
Kā attīstījušās Latvijas un Kanādas attiecības pēc Kanādas vadītās NATO kaujas grupas izvietošanas Latvijā? Vai tās ir kļuvušas intensīvākas?
Mūsu attiecības pēdējo četru gadu laikā ir pāraugušas pilnīgi jaunā kvalitātē. Kanādas karaspēks Latvijā atrodas vairāk nekā trīs gadus, taču darbs pie tā izvietošanas sākās krietni ātrāk. Skaidrs, ka Latvija un Kanāda ir sabiedrotie NATO ietvaros, tomēr līdz šim šīs attiecības bijušas formālas. Izvietojot karaspēku Latvijā, Kanāda spēra praktisku soli. Tā bija solidaritāte, kas tika apliecināta darbībā. Ir jāsaprot, ka jebkurai valstij lēmums nosūtīt savus karavīrus uzdevuma izpildei ārvalstīs ir liela izšķiršanās. Tas ir emocionāli svarīgi un finansiāli dārgi, kam vajadzīgi arī lieli līdzekļi. Mēs, Latvijā, varam tikai priecāties par to, ko Kanāda bija spējīga izdarīt.
Esmu runājis ar Kanādas militārpersonām. Viņos redzams lepnums par saviem karavīriem un prieks, ka mēs Kanādas karavīrus Latvijā uzņemam atplestām rokām. Tas arī Kanādā nozīmē, ka viņu misija šeit nav tikai “ķeksīša pēc”. Tā ir reāla misija, kas dod labumu abām pusēm. Pirmkārt, mums tā dod apziņu, ka sabiedrotie aiz mums stāv kā mūris, otrkārt, tā ir iespēja kanādiešiem savstarpēji sadarboties ar citiem NATO sabiedrotajiem, jo līdz šim operācijas Afganistānā bijušas citādākas.
Man bieži prasa – kas ir tie karavīri, kuri brauc uz Latviju? Tie visi ir brīvprātīgie! Mēs regulāri tiekamies ar karavīriem pirms došanās uz Latviju, kā arī dienā, kad Kanādas karavīri dodas uzdevumā. Mēs viņu ģimenēm stāstam, kāpēc karavīri dodas uz Latviju un kāpēc viņu misija mums ir tik ļoti svarīga. Ja pirms trim gadiem Edmontonā, pavadot karavīrus uz Latviju, viņu ģimeņu acīs vēl bija zināmas bažas, tad tagad tās ir zudušas. Pēdējo reizi, kad tikāmies ar ģimenēm, šo pašu ģimeņu locekļi vaicāja – kad tad viņi brauks prom, jo tām vajag sešus mēnešus, kad vīri un sievas nav mājās.
Interesanti, ka pēc aktīvās misijas daudzi karavīri uz Latviju atbrauc jau kā tūristi. Viņu misija ir noslēgusies, un viņi ņem līdzi ģimenes. Tiesa, šobrīd Covid-19 ierobežojumu dēļ tas nav iespējams.
Vai var teikt, ka doties operācijā uz Latviju Kanādas karavīri ir vairāk ieinteresētāki nekā, piemēram, uz Afganistānu?
Tās ir dažādas operācijas. Latvijā ir NATO solidaritātes operācija un Eiropas sabiedroto atbalsta misija.
Kas ir svarīgi, runājot par politisko partiju izpratni, vairums konstatē faktu, ka Kanādiešu izvākšanās no Vācijas bijusi kļūda, jo tā deva iespēju pārrakstīt vēsturi ar varu tiem, kuri to slēpti vēlējās darīt. Notikumi Gruzijā vai Ukrainā tam ir skaidrs apliecinājums.
Nesen Kanādā bija sabiedriskās domas aptauja. Mums kā eiropiešiem varētu šķist, ka vairums Kanādas iedzīvotāju ir aizņemti ar savām iekšpolitiskajām problēmām. No vienas puses tas tā ir, tomēr Kanādas sabiedrība atbalsta aktīvu savas valsts ārpolitiku. Tāpat arī Kanādas militārpersonu darbība ārpus Kanādas robežām ir sabiedrības gēnos.
Īsi pēc Kanādas vadītās kaujas grupas izvietošanas Latvijā mūsu valstī viesojās Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Lai kaujas grupa Latvijā tiktu izvietota, bija vajadzīgs gan Kanādas parlamenta atbalsts, gan starppartiju vienošanās. Kādas indikācijas ir šobrīd, vai Kanādas politiķi gatavi stiprināt un pagarināt šo misiju?
Jāteic, ka atbalsts šai misijai ir ļoti plašs visās Kanādas politiskajās partijās. Vēl salīdzinoši nesen man bija saruna ar Kanādas opozīcijas ēnu kabineta ārlietu ministru. Maikls Čongs, kas ir ēnu ārlietu ministrs, bija ļoti atbalstošs šai misijai. Mēdz teikt, ka panākumiem ir vairāki tēvi. Konservatīvo partija uzsver, ka šī misija ir bijusi iespējama ar viņu atbalstu. Tas spilgti apliecina, ka abas partijas – liberālā partija un konservatīvā partija, kura ir lielākā opozīcijas partija, - ir atbalstošas šai misijai. Esmu runājis arī ar daudz mazākām politiskajām partijām, piemēram, Kanādas sociāldemokrātisko partiju, Jaunajiem demokrātiem, Zaļo partiju un Kvebekas bloka pārstāvjiem, katram ir niansētāka pieeja, bet šie visi spēki ir par starptautisko stabilitāti un starptautisko organizāciju iesaisti. Šīs partijas apzinās, ka miers Eiropā ir visu, arī Kanādas interesēs. Pat zaļo partija, kas bieži bruņoto spēku izdevumus dēvē par naudas izšķiešanu, ir atbalstoša šajā jautājumā.
Var teikt, ka šo misiju atbalsta ļoti plašs politiskais spektrs. Tas gan nenozīmē, ka mēs varam atslābt. Pašreizējais Kanādas parlamenta mandāts beigsies 2023. gadā, un mums ir svarīgi ne tikai no Latvijas, bet arī reģionālā un pasaules drošības viedokļa šo misiju turpināt.
Piemēram, nesen Kanādā tika plaši izrādīta izstāde par Latvijas tautas traģisko likteni 1941. gadā, ko sagatavoja gan Latvijas Okupācijas muzejs un muzejs “Ebreji Latvijā”. Šī izstāde pēcāk tika plaši izvietota arī tajās karaspēka daļās, kuru karavīri devušies uz Latviju. Vēlāk šī izstāde tiks izstādīta arī Otavā. Tas viss ir objektīvs neatkarīgu institūciju skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem. Tajā brīdī, kad mēs beigsim par sevi stāstīt, par mums pasaulē aizmirsīs, jo esam maza tauta un mums pa šīm durvīm jānāk iekšā vairākkārt.
Kādas ir indikācijas, vai pēc 2023. gada Kanādas karavīru dalība NATO operācijā Latvijā varēti tikt pagarināta?
Es tā ceru, taču mēs kā diplomāti atslābt nedrīkstam, jo lēmums ir pieņemts vien tad, kad tas tiek pieņemts. Militārpersonas šajā gadījumā ir tikai izpildītāji, taču arī viņiem pirms lēmuma pieņemšanas tiek prasīts viedoklis. Kā apgalvo Kanādas militārpersonas, tad galvenais starp visiem jautājumiem ir, vai operācijai Latvijā ir pievienotā vērtība. Man viņi ir teikuši, ka ir. Balstoties uz to, politiķi pieņem lēmumu.
Tam sekas redzamas arī ekonomikā. Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir iegādājusies un izmanto “Bombardier” lidmašīnas, kuras tagad saucās “Airbus A 220”. Tās ir ļoti labas lidmašīnas. Mums ir vēl citi sadarbības projekti, piemēram “Cirkle-K” degvielas uzpildes staciju tīkls, kas pieder Kanādas mazumtirdzniecības uzņēmumam. Šo investīciju būs arvien vairāk, jo starp ES un Kanādu ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Lai šīs investīcijas attīstītos, jābūt stabilitātei, un Kanādas militārpersonu klātbūtne to stiprina.
Vai, aktivizējoties saiknēm aizsardzības jomā, mēs varam cerēt arī uz sadarbības attīstību aizsardzības industrijas nozarē?
Kā vēstniecība mēs šādus centienus atbalstām, un interese par Latviju Kanādā ir pieaugoša. Tiesa, Latvija un Kanāda atrodas ļoti tālu viena no otras. Patlaban vairāk nekā 80% ekonomiskās sadarbības Kanādai ir ar ASV, yomēr kustība ir sākusies arī mūsu virzienā. Tagad abu valstu uzņēmēji meklē savstarpējos sakarus.
Diemžēl Covid-19 mazina iespēju uzņēmējiem piedalīties dažādos gadatirgos, bet sadarbība notiek. Jebkuras sadarbības pamatā ir uzticība. Tā ir vajadzīga, lai lietas varētu kārtot droši. Uzticība neveidojas vienas dienas laikā. Bieži tās iegūšanai ir vajadzīgi mazi solīši, kas noved pie lielas sadarbības. Latvijas un Kanādas uzņēmējiem jāmeklē savi sadarbības viedi. Mēs varam viņus iepazīstināt, bet uzņēmējiem pašiem jāatrod pamats tālākai sadarbībai. Šajā ziņā esmu optimists. Ja produktu un pakalpojumu kvalitāte būs atbilstoša, sadarbība abu valstu uzņēmēju vidū notiks, neraugoties uz lielo attālumu, kas ir abu valstu starpā.
