Pūķis: LMT stabilu nākotni redz aizsardzības tehnoloģiju jomā

UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS I 20.11.2026
LETA
digitālā videinovācijastehnoloģijas
LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) stabilu nākotni redz aizsardzības tehnoloģiju jomā, intervijā aģentūrai LETA sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Komentējot, cik LMT stratēģiski nozīmīgs ir aizsardzības tehnoloģiju segments un vai tas jau kļūst par vienu no galvenajiem attīstības virzieniem, Pūķis norādīja, ka tas ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ.

"Pirmkārt, dzīvojot tur, kur mēs dzīvojam, katram ir jādomā, ko viņš var darīt, jo apdraudējuma gadījumā bruņotie spēki vieni paši galā noteikti netiks. Es esmu zemessargs, daudzi mūsu kolēģi ir zemessargi. Tā ir vienkārši tāda pilsoniskā pozīcija," viņš minēja.

Otrkārt, tehnoloģiski LMT kopš 2018. gada sāka ceļu no pilnīgi civilās pozīcijas, bet šajā laikā arī NATO sāka pārvērtēt līdzšinējās doktrīnas, jo bija vērojams, ka civilās tehnoloģijas daudz kur pasaulē ar ļoti mazām izmaksām pārspēj klasiskās militārās un daudz dārgākās tehnoloģijas, atzīmēja Pūķis.

Viņš sacīja, ka bija gadījumi, kad Jemenā ar skoču pie drona piestiprināta mīna iznīcina daudzus miljonus eiro vērtu iekārtu. Arī 5G tehnoloģijas parādīšanās un LMT sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un NATO pētniecības projektiem ir novedusi pie tā, ka LMT kļuvis par daļu no tā, ka 5G ir pieņemts par militāro standartu un tas ir veids, kā nodrošināt militāros sakarus.

"Tas ļoti spilgti parāda, ka radiosakari, sensoru integrācija, valdības sistēmu integrācija ir kļuvusi par faktoru, kas par labu vai sliktu nosver situāciju kaujas laukā. Tie vairs nav tādi IT cilvēku untumi, bet milzīgas spējas. Mēs esam laimīgi, ka laicīgi sākām ar to strādāt un varam dot pienesumu šajā jomā arī Latvijai," uzsvēra Pūķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka arī finansiāli tas ir interesanti un patlaban dod ap 10 miljoniem eiro gadā. Pret LMT kopējo apgrozījumu tas nav grandiozi daudz, bet tas ir augošs sektors un, pret salīdzinoši mikroskopisko Latvijas aizsardzības industriju, tas pat ir salīdzinoši daudz.

Pūķis pauda, ka tas ir viens no biznesa virzieniem, kuros LMT sācis ieguldīt no nulles, un kompānija redz tam arī stabilu nākotni.

Komentējot, kā LMT šo augošo tirgu plāno izmantot, Pūķis uzsvēra, ka viena komponente ir Latvijas nacionālās spējas, kas ir "72 stundu soma". Otrā komponente ir eksports. Tādu operatoru kā LMT, kas ir tik daudz ieguldījuši eksperimentos, ir maz, un to apgalvo gan LMT partneri Eiropā, gan arī Amerikā.

"Mums palīdz tas, ka mēs esam mazi. Ja Amerikā kāds grib testēt signālu slāpēšanu un frekvenču "džamingu", tad tur vismaz gads paiet, lai to saskaņotu. Mēs ar atbilstošu valsts iestāžu atbalstu to varam izdarīt daudz īsākā laikā," viņš minēja.

Pūķis norādīja, ka tikko noslēdzies NATO digitālais eksperiments Eiropā, kas piekto gadu notiek Kadagā, un tur šogad piedalījās 100 uzņēmumi - visi, kas šajā nozarē ir atpazīstami. Nākamais solis būs, ka LMT šo ikgadējo divu nedēļu pasākumu pārvērš par pastāvīgu zinātnisko institūciju, lai militāro sakaru un citu tehnoloģiju attīstība notiktu Rīgā.

Tāpat Pūķis sacīja, ka aizsardzības tehnoloģijām ir redzamas arī labas eksporta iespējas.

Vienlaikus Pūķis atzīmēja, ka NBS un Aizsardzības ministrija ir bijušas ļoti atvērtas jaunām tehnoloģijām, testēšanai, izmēģinājumiem. LMT redz, ka daudzu citu valstu uzņēmumi izmēģinājumus nāk veikt šeit, jo pie sevis viņi to izdarīt nevar. Ādažu poligons un tā testa vide šajā ziņā ir unikāla, Sēlijas poligonā ir brīnišķīgas iespējas.

"Protams, ka industrijai vienmēr gribas kaut ko vairāk, bet ir jāsaprot, ka bruņotajiem spēkiem ir vēl citas prioritātes, tie nav tikai droni, un tas viss prasa naudu un, lai gan tās tagad ir vairāk, tās vienalga nav bezgalīgi daudz un nav nemaz tik viegli salāgot visas prioritātes. Bet atbalsts industrijai ir bijis pietiekami liels," viņš minēja.

Tāpat viņš piebilda, ka gan valdībai, gan medijiem, gan daudziem citiem ik pa laikam būtu derīgi izspēlēt "Pleskavas desantnieku spēli", proti, jāsaprot, kāda ir rīcība, ja "Pleskavas desantnieks" nāk pēc 10 gadiem, pēc pieciem gadiem, pēc gada, pēc mēneša vai pēc stundas.

"Šajos scenārijos mūsu rīcība atšķiras. Un te ir redzams, ka tas normatīvisma slogs, ko mēs uzliekam uz militārajiem iepirkumiem un lēmumiem, droši vien būtu pakāpeniski jāmazina. Ar mūsu birokrātisko komponenti bieži vien viss notiek stipri lēni un agresijas līmenim te būtu jāpieaug. Es ceru, ka mums ir bezgalīgi daudz laika, bet piekritīsiet, ka kopējā gaisotne nav omulīga," norādīja Pūķis.