No 5G testa vides Ādažos līdz "NATO FUSE": kā alianse veido Latvijas aizsardzības industriju

UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS I 16.11.2026
LMT
industrijainovācijastehnikatehnoloģijas

Oktobra pēdējās dienās Ādažu un Sēlijas poligonos noslēdzās līdz šim vērienīgākais NATO jauno aizsardzības tehnoloģiju eksperiments Latvijā. Pēc Sabiedroto transformācijas pavēlniecības (ACT) datiem, programmā "NATO FUSE", kas ietver trīs eksperimentu virzienus –DiBaX, LCI-X un NGT, piedalījās vairāk nekā 30 valstu, vairāk nekā 100 industrijas partneru un ap 1000 dalībnieku, bet noslēguma demonstrācijā – gandrīz 400 dronu.

Pirms sešiem gadiem Ādažu poligonā, sadarbojoties Aizsardzības ministrijai (AM), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un SIA “LMT” (LMT), tika izveidota 5G sakaru tehnoloģiju testa vide ar nodomu pētīt 5G mobilo sakaru tehnoloģiju pielietojumu militāros un divējāda lietojuma (t. i., gan civilo, gan militāro vajadzību) scenārijos. Šo gadu laikā tā ir izaugusi par jaunāko sakaru tehnoloģiju testēšanas platformu, kas ik gadu pulcē arvien plašāku industrijas pārstāvju loku NATO digitālā mugurkaula eksperimentā DiBaX.

Šis ir stāsts ne tikai par sabiedroto izaugsmi tehnoloģiju jomā, bet arī par Latvijas aizsardzības industriju, kas šajos gados ir bijusi būtisks spēlētājs kopienas veidošanā un kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm. Savukārt DiBaX un nu jau arī "NATO FUSE" no testa vides kļuvuši par industrijas skatlogu un tikšanās vietu ar sabiedrotajiem.

No viena 5G torņa līdz NATO FUSE

Viss sākās 2020. gada novembrī, kad Aizsardzības ministrija un NBS kopā ar LMT atklāja Eiropā pirmo 5G militāro testa poligonu. Simboliski, ka pirmie tur pārbaudāmie risinājumi – Exonicus virtuālās realitātes apmācību programma ar LightSpace Technologies brillēm, atbalsta sistēmas bezpilota lidaparātiem un datorredzes risinājumi Zemessardzei – visi bija radīti Latvijā. Vienlaikus LMT ar AM atbalstu vadīja Latvijas dalību divos NATO 5G pētījumos.

2021. gadā ACT izsludināja atklātu aicinājumu partneriem, kas spētu uzņemt sarežģītus 5G un nākamās paaudzes tīklu testus, un Latvija atsaucās kā viena no pirmajām. Jau nākamajā gadā Nokia un Ericsson poligonā izvērsa divus autonomus 5G tīklus, bet novembrī Ādažos notika pasaulē pirmais NATO operatīvais 5G eksperiments. Aizsardzības ministrija to nosauca par nozīmīgu soli vietējās industrijas sadarbībā ar NATO.

2023. gada augustā starp NATO ACT un Aizsardzības ministriju tika parakstīts vienošanās memorands, kas ļāva testa vidi arvien plašāk izmantot NATO eksperimentos. Tā paša gada oktobrī Ādažos tika veikti telemedicīnas un 5G tīkla salāgojamības risinājumu eksperimenti, kā arī eksperimenti ar mākslīgā intelekta atbalstu izlūkošanas plānošanā un mākoņdatošanu taktiskā līmenī.

2024. gadā eksperiments ieguva savu vārdu – Digital Backbone eXperimentation jeb DiBaX, un vienlaikus eksperimenti tika izvērsti arī jūrā. Pērn tas pulcēja jau vairāk nekā 300 tehnisko dalībnieku, un bezpilota lidaparāts eksperimenta ietvaros pirmo reizi šķērsoja divu NATO dalībvalstu robežu.

Šogad DiBaX kļuva par digitālo mugurkaulu diviem ACT Beacon projektiem: slāņotajai pretdronu aizsardzībai LCI-X (Layered counter UAS initiative) un nākamās paaudzes dziļā trieciena spēju attīstības projektam NGT (Next Generation Targeting). Visu trīs virzienu demonstrācija kopīgā noslēguma pasākumā ieguva vārdu "NATO FUSE" (Federated Unified Sensing and Effects). DiBaX daļā vien piedalījās 22 sabiedroto valstis un vairāk nekā 60 tehnoloģiju uzņēmumu.

Poligons kā industrijas skola

Šo eksperimentu lielākā vērtība Latvijas uzņēmumiem ir iespēja pašmāju izstrādājumus pārbaudīt reālistiskos apstākļos līdzās sabiedroto armijām un pasaules lielākajiem ražotājiem. Sabiedroto pārstāvji ziņas par Latvijas produktiem aiznes tālāk pasaulē, un daudziem uzņēmumiem NBS kļūst par daudzsološa un veiksmīga eksporta ceļa sākumu.

Šādi pasākumi ir viens no pamatelementiem, būvējot industrijai tik svarīgo ekosistēmu. Šogad eksperimentā piedalījās teju 100 aizsardzības industrijas uzņēmumu no vairāk nekā 20 valstīm – gandrīz trīsreiz vairāk partneru nekā iepriekš (AM). Galvenais tehnoloģiju integrators jau piekto gadu bija “LMT Defence”, savienojot visas eksperimentā iesaistītās tehnoloģijas vienotā sistēmā.

Skatlogs, poligons un pasūtījumi

Kaut arī cēloņsakarību starp eksperimentu un nozares izaugsmi precīzi izmērīt nav iespējams, ir novērojamas likumsakarības: katru gadu augot eksperimenta mērogam, arī Latvijas aizsardzības industrija sasniegusi jaunu attīstības pakāpi. Šobrīd Latvijā ražo vismaz 208 militāros un 106 divējāda lietojuma produktus, un bezpilota lidaparāti ir viena no jomām, kurā jaunās licences izsniegtas visbiežāk. No 2019. līdz 2025. gadam Latvijas uzņēmumi iesaistījās 30 Eiropas Aizsardzības fonda projektos ar kopējo finansējumu 26 miljoni eiro, un pirmais pašmāju jaunuzņēmums jau iekļuvis NATO akseleratorā DIANA (AM). 

Tomēr ieguvums no DiBaX norises Latvijā nav tikai starptautiskās uzticamības un prestiža jautājums. 

"NATO FUSE" noslēgumā Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes jautājumos Valdis Dombrovskis paziņoja, ka 2027. gadā tiks izveidoti pirmie divi Eiropas dronu tehnoloģiju centri (Unmanned Airspace). Viens no tiem darbosies Sēlijas poligonā, kur jau izvērsts NATO inovāciju poligons droniem un pretdronu tehnoloģijām. Latvijas centrs specializēsies sauszemes un gaisa dronos un pretdronu sistēmās, bet tā Nīderlandes dvīnis Šēveningenā – jūras spējās. Tas var mainīt nozares ģeogrāfiju: šobrīd 70,8 % aizsardzības industrijas uzņēmumu atrodas Rīgā un tās apkārtnē (AM). Sēlija varētu kļūt par pirmo nozīmīgo nozares enkuru tālāk no galvaspilsētas.

Turklāt caur lielajiem iepirkumiem nozarē arvien biežāk ienāk nauda. Pēdējo trīs gadu laikā vietējās industrijas veikto darbu apjoms lielo spēju iegādes līgumos trīskāršojies līdz 70 miljoniem eiro, un līdz 2026. gada aprīlim noslēgti deviņi lokalizācijas līgumi, kuros iesaistījies 31 Latvijas uzņēmums (AM).

Aug arī privātās investīcijas. Kopš 2025. gada ministrija izsniegusi 15 atzinumus militārās ražošanas projektiem ar plānotām investīcijām virs 139 miljoniem eiro un vēl 118 atzinumus divējāda lietojuma projektiem. Igaunijas Wolfram Europe paziņojis par 200 miljonu eiro ražotni sprāgstvielām un šāviņiem Jēkabpils novadā.

Militārais potenciāls: atbildes Austrumu flangam

NATO ACT eksperimentos testētās tehnoloģijas un hipotēzes ir veids, kā rast atbildes uz jautājumiem, kas Baltijas valstīm jārisina jau šodien. 2026. gada DiBaX, LCI-X un NGT scenāriji tika veidoti ap pelēkās zonas incidentiem, kas kvalificējas kā incidenti, kuri nesasniedz NATO 5. panta slieksni – tādi kā dronu ielidošana alianses gaisa telpā, zemūdens tīklu infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā u. c.

Galvenais jautājums, uz kuru būs jāatbild nākamajos gados, – vai poligonos testētais tiešām nonāks pie karavīriem. Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija paredz līdz 2028. gadam vietējās industrijas daļu NBS iepirkumos palielināt līdz 20 %, tāpēc jau tuva nākotne rādīs, cik auglīga augsne pašmāju aizsardzības industrijas izaugsmei ir NATO eksperiments. 

Ko aiz sevis atstāj "NATO FUSE"?

Vietējās aizsardzības industrijas uzrāviens skaidri apliecina, ka Latvija spēj kļūt par nozīmīgu partneri starptautiskajās piegādes ķēdēs. Mērķis ir turpināt veidot vidi, kurā pašmāju uzņēmumi var attīstīt augstas pievienotās vērtības risinājumus un konkurēt globālā līmenī. "NATO FUSE" ir iespēja apvienot operacionālo vienību pārstāvjus, industriju, investorus un valstis, lai kopīgi rastu risinājumus reālām kaujas lauka vajadzībām, balstoties uz pašu svarīgāko ekosistēmas elementu – sadarbību. DiBaX, b NGT un LCI-X visi kopā veido vienotu ķēdi, kas ļauj uztvert, savienot, izprast, pieņemt lēmumu un rīkoties, lai panāktu vēlamo efektu. Šāda kopīga spēju testēšana palīdz sabiedrotajiem identificēt tehniskos un operacionālos ierobežojumus, pilnveidot savietojamības prasības un noteikt, kurus risinājumus ir vērts attīstīt un pilnveidot nākotnē.