Zaļa krāsa vēl nepadara automobili militāru: "VR Cars" vadītājs atklāj, kā Latvijā tapis apvidus auto "Fox"

UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS I 17.11.2026
Sargs.lv
industrijainovācijastehnika
Militārais auto "Fox"
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ideja par Latvijā izstrādātu militāro apvidus automobili radusies sarunās ar bijušajiem karavīriem autosporta sacensību laikā, bet tās īstenošanai bija nepieciešami vairāk nekā desmit gadi. Tagad uzņēmuma “VR Cars” izstrādātais vieglais taktiskais transportlīdzeklis “Fox” nonācis līdz sērijveida ražošanas sākumam, un pirmos automobiļus jau nākamgad paredzēts piegādāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Kā “Sargs.lv” podkāstā “Droši ir zināt” stāsta uzņēmuma vadītājs un transportlīdzekļa idejas autors Ali Jansons, galvenais izaicinājums nav bijis vienkārši uzbūvēt automobili, kas spēj pārvietoties sarežģītā apvidū, bet gan radīt tehniku, kas pilnībā pielāgota karavīru vajadzībām un Latvijas dabas apstākļiem.

Latvijā izstrādātā militārā apvidus automobiļa “Fox” vēsture sākusies vēl 2013. un 2014. gadā, kad Ali Jansons piedalījies autosporta sacensībās. Tur viņš iepazinies ar diviem mehāniķiem, kuri iepriekš dienējuši profesionālajā militārajā dienestā.

Sarunās par dažādiem militārās tehnikas veidiem, to priekšrocībām un trūkumiem pamazām radusies doma par transportlīdzekli, kas būtu labāk piemērots Latvijas apvidum.

Tobrīd Jansons vēl neesot plānojis kļūt par militārās tehnikas ražotāju. Taču interese par šo jautājumu saglabājusies, un papildu ierosmi devusi arī kāda televīzijas pārraide par militārajiem transportlīdzekļiem.

“Skatījos, ka šī tehnika pēc saviem izmēriem un konstrukcijas vairāk ir taisīta tuksnesim, nevis mežam. Tad arī radās doma, ka vajadzētu pamēģināt uztaisīt kaut ko piemērotāku mūsu apstākļiem,” atceras uzņēmējs.

Sekojuši vairāki gadi, kuros viņš pakāpeniski apzinājis pieejamās komponentes, tehniskos risinājumus un iespējas īstenot ieceri.

Līdz 2020. gadam uzņēmēju komanda jau jutusies pietiekami sagatavota, lai uzrunātu Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus ar priekšlikumu par jauna militārā transportlīdzekļa izstrādi.

Pandēmija likusi citādi paskatīties uz vietējās ražošanas nozīmi

Ali Jansons atzīst, ka savā ziņā projekta attīstību veicinājusi arī Covid-19 pandēmija.

Tās laikā kļuva īpaši uzskatāms, cik lielā mērā dažādu nozaru darbība ir atkarīga no starptautiskajām piegāžu ķēdēm. Ražotņu darbības apturēšana un piegāžu kavēšanās parādīja, ka pat pietiekami finanšu resursi ne vienmēr garantē iespēju saņemt vajadzīgo preci.

Uzņēmēja vērtējumā šī pieredze palīdzējusi aktualizēt jautājumu par vietējās ražošanas nozīmi arī valsts aizsardzībā.

“Visi saprata, ka ir svarīgi, lai kaut kas būtu arī uz vietas. Bija situācijas, kad nauda ir, bet vajadzīgo preci vienkārši nevari dabūt,” atceras Jansons.

2020. gadā uzņēmums iesaistījās Aizsardzības ministrijas atbalsta programmā militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstībai. Turpmākajos gados notika sadarbība ar NBS, prototipa izstrāde un izmēģinājumi.

2022. gada septembrī Ādažu poligonā tika prezentēts pirmais Latvijā izstrādātais militārā apvidus transportlīdzekļa “VR-1 FOX” prototips.

Savukārt 2024. gada novembrī valdība atbalstīja ieceri iegādāties šos transportlīdzekļus NBS vajadzībām, bet 2025. gada 23. jūlijā tika parakstīts piegādes līgums.

Militārs automobilis nav vienkārši zaļā krāsā nokrāsots apvidnieks

Runājot par “Fox” būtiskākajām atšķirībām no civilajiem apvidus automobiļiem, Ali Jansons uzsver, ka militārā transportlīdzekļa projektēšanā jāņem vērā pilnīgi citi nosacījumi.

Viņaprāt, nav pietiekami paņemt sērijveidā ražotu pikapu, uzstādīt tam papildaprīkojumu un nokrāsot to maskēšanās krāsā.

“Militārs nenozīmē zaļo krāsu. Jautājums ir, vai uz šī automobiļa var uzstādīt atbalsta ieroci, vai tam ir piemērota konstrukcija, vai tas spēj izturēt slodzi un vai karavīri ar visu ekipējumu vispār var tajā normāli iekāpt,” skaidro uzņēmējs.

Viens no būtiskākajiem militārā transportlīdzekļa konstrukcijas jautājumiem ir iespēja pārvadāt pilnībā ekipētus karavīrus.

Atšķirībā no civilajiem automobiļu lietotājiem karavīriem jārēķinās ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, ieročiem, munīciju, sakaru līdzekļiem un citu aprīkojumu. Tas ietekmē gan nepieciešamo vietu salonā, gan sēdekļu izvietojumu, gan iespēju ātri iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā.

Jansons norāda, ka šī problēma spilgti redzama Ukrainā, kur militāriem uzdevumiem nereti pielāgoti civilie apvidus automobiļi.

Kaut arī šāda tehnika var būt noderīga, tās sākotnējā konstrukcija ne vienmēr ļauj pietiekami ērti izvietot karavīrus ar pilnu ekipējumu.

“Ja karavīrs ir lielāks un ar visu uzkabi, viņam jāpabīda sēdeklis uz aizmuguri. Tad aizmugurē vairs nav vietas. Varbūt vēl kaut kā var iekāpt, bet ātri izkāpt jau kļūst sarežģīti. Tāpēc ergonomika ir ļoti svarīga,” skaidro uzņēmuma vadītājs.

Tikpat būtiski ir atrast vietu sakaru līdzekļiem, ieročiem, personīgajam ekipējumam un citiem militāriem uzdevumiem nepieciešamajiem priekšmetiem.

Vairāk nekā 20 savstarpēji konkurējošu prasību

“Fox” projektēšanā nācies meklēt kompromisu starp daudziem šķietami pretrunīgiem nosacījumiem.

No vienas puses, automobilim jābūt pietiekami vieglam un kompaktam, lai tas spētu pārvietoties mežos un pa šauriem ceļiem. No otras puses, tam jānodrošina pietiekama jauda, kravnesība, izturība un karavīru darba vide.

Vienlaikus transportlīdzeklim jābūt salīdzinoši vienkārši izgatavojamam, remontējamam un ekonomiski pamatotam.

“Šo kritēriju ir vairāk nekā divdesmit, un tie savā starpā konfliktē. Mēs gribam labu veiktspēju, bet negribam, lai automobilis būtu dārgs. Gribam, lai to būtu viegli remontēt un viegli izgatavot. Sarežģītākais ir atrast pareizo līdzsvaru,” skaidro Jansons.

Viņš projektēšanas procesu salīdzina ar zupas gatavošanu – iespējams izmantot labas sastāvdaļas, taču gala rezultātu nosaka to savstarpējās proporcijas.

Pēc uzņēmēja teiktā, tieši spēja sabalansēt dažādās prasības bijusi viena no sarežģītākajām transportlīdzekļa izstrādes daļām.

Latvijas mežiem un smilšainiem ceļiem nepieciešama cita pieeja

Viens no galvenajiem “Fox” projektēšanas principiem bijusi pielāgošanās Latvijas dabas apstākļiem.

Jansons uzsver, ka vietējā apvidū bieži sastopama mīksta grunts, smilšaini ceļi, meža stigas un teritorijas, kur smagākai tehnikai pārvietošanās ir apgrūtināta.

Tāpēc transportlīdzekļa mobilitāti nevar vērtēt tikai pēc maksimālā ātruma vai dzinēja jaudas.

“Ātrums daudzos gadījumos nemaz nav galvenais. Svarīgāk ir tas, lai, braucot pa meža stigu, karavīrs varētu saglabāt koncentrēšanos uz apkārt notiekošo, nevis domātu tikai par to, kā noturēties sēdeklī,” skaidro uzņēmējs.

Viņa ieskatā kvalitatīva balstiekārta un piemērota ergonomika nav uzskatāma vienīgi par komforta jautājumu.

Ja automobilis sarežģītā apvidū nepārtraukti kratās un karavīriem jāpiepūlas, lai noturētos savās vietās, pasliktinās viņu spēja novērot apkārtni un sagatavoties uzdevuma izpildei.

Savukārt pietiekama dzinēja jaudas rezerve nepieciešama situācijās, kad transportlīdzeklim jāpārvar dziļš sniegs, irdenas smiltis vai citi apvidus šķēršļi.

Latvijā tapusi arī jauna sadarbības pieredze

Ali Jansons atzīst, ka “Fox” izstrāde bijusi mācīšanās process gan pašam uzņēmumam, gan aizsardzības nozarei.

Latvijā ilgstoši nav bijusi plaša militāro transportlīdzekļu ražošanas pieredze, tādēļ vairākus jautājumus nācies risināt projekta īstenošanas gaitā.

Vienlaikus tas devis iespēju atkāpties no tradicionāliem tehniskajiem risinājumiem un piedāvāt jaunus konstrukcijas variantus.

Pēc Jansona teiktā, sadarbībā ar NBS un Aizsardzības ministriju izdevies atrast pieeju, kurā bruņoto spēku vajadzības tiek apvienotas ar uzņēmuma inženieru piedāvātajiem risinājumiem.

Rezultātā tapis transportlīdzeklis, kura izstrāde nav aprobežojusies ar kāda esoša modeļa pielāgošanu militārām vajadzībām.

Tagad “Fox” projekts sasniedzis nākamo attīstības posmu – pāreju uz ražošanu un pirmo transportlīdzekļu piegādēm Latvijas armijai.