Ukraina MI apmācībai nodod sabiedrotajiem piecus miljonus kaujaslauka attēlu – kā tas mainīs karadarbību?

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir pārvērtis kaujaslauku par vienu no pasaulē intensīvākajām bezpilota lidaparātu izmantošanas vidēm. Tūkstošiem dronu ik dienu veic izlūkošanas uzdevumus, novēro pretinieka pārvietošanos, koriģē artilērijas uguni un uzbrūk militārajiem mērķiem.

Tomēr līdztekus bezpilota lidaparātu radītajai militārajai ietekmei karš sniedzis vēl kādu līdz šim nepieredzētu resursu – milzīgu daudzumu reālas karadarbības vizuālo datu.

Kā, atsaucoties uz “The New York Times”, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN, šie dati kļuvuši par pamatu jaunas paaudzes militārā mākslīgā intelekta attīstībai. Atšķirībā no simulācijām un laboratorijas apstākļos veidotiem attēliem Ukrainas kaujaslauka ieraksti ļauj MI sistēmām apgūt reālas situācijas – dažādus apgaismojuma apstākļus, maskēšanās paņēmienus, tehnikas pārvietošanos un mērķu izskatu kaujas apstākļos.

Šādu datu vērtība ir īpaši liela laikā, kad gan Ukrainas, gan Krievijas bruņotie spēki arvien aktīvāk izmanto elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai traucētu dronu vadības un navigācijas sistēmas.

Pieci miljoni kaujaslauka kadru mākslīgā intelekta apmācībai

Ukrainas Aizsardzības ministrijas izveidotās platformas “Avengers Labs” pamatā ir vairāk nekā pieci miljoni anotētu kaujaslauka attēlu kadru. Tie iegūti galvenokārt no bezpilota lidaparātiem un integrēti Ukrainas digitālajā kaujas vadības sistēmā DELTA.

Attēlos identificēti dažādi militārie objekti – tanki, artilērijas sistēmas, pretgaisa aizsardzības iekārtas, kājnieki, izlūkošanas droni un Krievijas izmantotie “Shahed” tipa trieciendroni.

Būtiski, ka šie nav tikai neapstrādāti attēli. Datu kopās objekti tiek īpaši marķēti un klasificēti, lai mākslīgā intelekta sistēmas varētu iemācīties tos atpazīt arī iepriekš neredzētos apstākļos.

“The New York Times” apraksta piemēru, kurā mākslīgais intelekts, analizējot drona uzņemtu meža ainavu, spējis izcelt nelielu cilvēka siluetu starp koku stumbriem un sniega laukumiem. Cilvēka acij šāds objekts varētu palikt nepamanīts.

Šādu sistēmu galvenā priekšrocība ir spēja ļoti īsā laikā pārbaudīt milzīgu vizuālās informācijas apjomu, atslogojot operatorus un paātrinot iespējamo mērķu atklāšanu.

MI jau palīdz atklāt tūkstošiem militāro mērķu

Ukrainas Aizsardzības ministrija norāda, ka ar “Avengers Labs” datiem apmācīta automatizētā mērķu noteikšanas sistēma jau tiek izmantota DELTA kaujas vadības platformā.

Saskaņā ar ministrijas publicēto informāciju sistēma mēnesī analizē vairāk nekā 100 000 bezpilota lidaparātu videoplūsmu un reāllaikā spēj identificēt aptuveni 70% pretinieka mērķu.

Tas gan nenozīmē, ka mākslīgais intelekts spēj ar 70% precizitāti patstāvīgi pieņemt lēmumus par mērķu iznīcināšanu. Rādītājs attiecas uz automatizētu objektu atklāšanu, savukārt sistēmas darbības precizitāti konkrētos apstākļos ietekmē mērķu veids, attēlu kvalitāte un citi faktori.

Tomēr šādas tehnoloģijas jau tagad būtiski maina izlūkošanas informācijas apstrādes procesu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šie efektivitātes rādītāji ir Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegtie dati un publiski nav pieejama pilna neatkarīga sistēmu novērtēšanas metodoloģija.

Lielbritānija pirmā iegūs piekļuvi Ukrainas unikālajai datu krātuvei

Līdz šim “Avengers Labs” izmantojuši galvenokārt Ukrainas aizsardzības industrijas uzņēmumi. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas informāciju platformā savus MI modeļus apmāca vairāk nekā 30 Ukrainas uzņēmumu, bet trīs uz šīs platformas pamata izstrādāti risinājumi jau tiek izmantoti kaujaslaukā.

Tagad Ukraina sākusi piedāvāt iespēju piedalīties šajā procesā arī sabiedrotajām valstīm.

Par pirmo starptautisko partneri kļuvusi Lielbritānija, kas augustā noslēdza attiecīgu vienošanos ar Ukrainu. Kā septembrī paziņoja abu valstu aizsardzības ministrijas, platformai paredzēts piesaistīt līdz 12 Lielbritānijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumiem.

Britu uzņēmumi varēs izmantot reālos kaujaslauka datus, lai attīstītu mērķu atpazīšanas, autonomās navigācijas, bezpilota sistēmu savstarpējās koordinācijas un citas militārā mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Īpaša uzmanība pievērsta risinājumiem, kas ļautu droniem turpināt uzdevumu izpildi gadījumos, kad tiek traucēti radiosakari vai satelītnavigācija.

Kā norāda “The New York Times”, Ukraina piekļuvi datiem piedāvā bez maksas, tomēr pretī pieprasa licences uz programmatūru, ko uzņēmumi izstrādājuši, izmantojot šo informāciju.

Tādējādi Kijiva cenšas pārvērst kaujas pieredzi par ilgtermiņa tehnoloģisku priekšrocību, vienlaikus veicinot sabiedroto militārās industrijas iesaisti Ukrainas aizsardzības spēju attīstībā.

Kas būs atbildīgs par mākslīgā intelekta kļūdām?

Militārā mākslīgā intelekta attīstība aktualizē arvien sarežģītākus starptautisko humanitāro tiesību jautājumus.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja jau vairākkārt brīdinājusi par riskiem, kas rodas, ja autonomas ieroču sistēmas spēj patstāvīgi izvēlēties un apšaudīt mērķus bez cilvēka turpmākas iesaistes.

Galvenā problēma ir mākslīgā intelekta spēja pareizi interpretēt situāciju.

Piemēram, transportlīdzekļa forma vai cilvēka apģērbs ne vienmēr ļauj noteikt, vai tas ir civilais vai militārais objekts. Tikpat sarežģīti automatizētai sistēmai var būt atpazīt ievainotu karavīru, cilvēku, kurš padodas gūstā, vai citas situācijas, kurās starptautiskās humanitārās tiesības paredz īpašu aizsardzību.

Pastāv arī risks, ka mākslīgā intelekta modelis kļūdaini interpretē attēlu vai nonāk pie secinājuma, kura pamatojumu cilvēks nespēj pilnībā izskaidrot.

Saskaņā ar “The New York Times” informāciju kāda Ukrainas aizsardzības uzņēmuma vadītājs apgalvojis, ka viņa uzņēmuma izstrādātās sistēmas apmācības laikā kļūdainu mērķu noteikšanas īpatsvars bijis mazāks par 5%.

Tomēr šāds rādītājs pats par sevi vēl nepierāda sistēmas drošumu reālos kaujas apstākļos, jo būtiska nozīme ir arī neatpazīto mērķu īpatsvaram, apkārtējai videi un konkrētā uzdevuma apstākļiem.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja uzsver, ka starptautiskās humanitārās tiesības attiecas arī uz autonomajiem ieročiem. Tādēļ tehnoloģiju attīstība neatceļ pienākumu nošķirt militāros mērķus no civiliedzīvotājiem un ievērot samērīguma un piesardzības principus.

Ukrainas kara dati var kļūt par stratēģisku resursu arī NATO valstīm

Ukrainas lēmums piedāvāt kaujaslauka datus sabiedrotajiem iezīmē būtisku militāro tehnoloģiju attīstības tendenci – nākotnes karadarbībā stratēģiski nozīmīgi var kļūt ne tikai ieroči, munīcija un ražošanas jaudas, bet arī kvalitatīvi dati.

Valstīm, kas nepiedalās intensīvā karadarbībā, ir ierobežotas iespējas iegūt tik lielu daudzumu reālu kaujaslauka ierakstu. Militārie poligoni un simulācijas ļauj pārbaudīt ieroču sistēmas, taču tajos nav iespējams pilnībā atkārtot apstākļus, kādos tehnika darbojas faktiskā bruņotā konfliktā.

Ukrainas pieredze šajā ziņā ir īpaši nozīmīga, jo tās bruņotie spēki nepārtraukti pielāgojas pretinieka izmantotajiem elektroniskās karadarbības līdzekļiem, maskēšanās metodēm un jaunajām bezpilota sistēmām.

Līdz ar to regulāri tiek iegūta jauna informācija, kas palīdz pilnveidot esošos algoritmus un pārbaudīt to darbību mainīgos apstākļos.

NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijai, šāda attīstība ir nozīmīga arī no aizsardzības spēju plānošanas viedokļa. Mākslīgā intelekta izmantošana varētu palīdzēt uzlabot bezpilota lidaparātu atklāšanu, militārās izlūkošanas informācijas apstrādi, pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti un karavīru spēju pieņemt lēmumus situācijās, kad pieejams milzīgs datu apjoms.