Latvijas aizsardzības industrija strauji attīstās: 2025. gadā pieauga uzņēmumu skaits, inovācijas un starptautiskā sadarbība

Līdz šim brīdim, salīdzinot ar 2024. gadu, aizsardzības industrijā vērojama pozitīva izaugsmes dinamika vairākos rādītājos:

• kopā Latvijā ir vismaz 240 aizsardzības industrijas uzņēmumi, kam ir divejāda lietojuma un/vai militāra produkti;
• no tiem kopējais licencēto uzņēmumu skaits sasniedzis 123 uzņēmumus, kas ir pieaugums par 29%, salīdzinot ar 2024. gadu;
• izsniegto jauno licenču saņēmēju skaits pieaudzis par 37,5 % jeb jauna licence izsniegta 22 uzņēmumiem;
• top trīs produktu un pakalpojumu kategorijas  ir inženiertehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumi, kā arī droni un autonomās sistēmas;
• lielākā daļa uzņēmumu – 170 jeb 70,8 %  –  atrodas Rīgā un Rīgas reģionā, 30 uzņēmumi jeb 12,5 % atrodas Vidzemē, savukārt 10,4 % jeb 25 uzņēmumi atrodas Kurzemē.
• Aizsardzības ministrijas inovāciju grantu programmas ietvaros uzņēmumu skaits pieaudzis par 22,2 %, sasniedzot  11 noslēgtus līgumus par kopējo summu 2,4 miljoniem eiro;
• noslēgti lielo spēju līgumi  ar paredzamo ilgtermiņa ietekmi uz vietējo industriju 285 miljoni eiro apjomā, kas iekļauj gan pasūtījumus un ražošanu, gan ar ražošanu saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijā šobrīd tiek ražoti vismaz 208 militārie produkti un 106 divējāda lietojuma produkti, kas pielietojami gan militārām, gan civilām vajadzībām. Nozarē dominē inženiertehniskie pakalpojumi, kas veido lielāko daļu piedāvājuma, kam seko informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, transporta nodrošinājums, droni un autonomās sistēmas. Tāpat būtisku lomu ieņem autotransporta un pārvadājumu pakalpojumi, kā arī munīcijas ražošana.

Image

Tikmēr uzņēmumu primārās darbības virzieni liecina par spēcīgu tehnoloģisko un industriālo pamatu. Lielākā daļa uzņēmumu darbojas inženierdarbības jomā, kam seko bezpilota lidaparātu un ar tiem saistītu tehnoloģiju ražošana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī metālapstrāde.

Aizsardzības industrijas attīstību būtiski veicinājuši arī valsts atbalsta mehānismi. Kopš 2025. gada Aizsardzības ministrija ir izsniegusi 15 atzinumus militārās ražošanas projektiem, kuros uzņēmumi plāno ieguldīt vairāk nekā 139 miljonu EUR, un 118 atzinumus divējāda lietojuma projektiem, kas ļauj pretendēt uz valsts atbalstu vairāk nekā 74 miljonu EUR apmērā. Atzinumi ļāvuši uzņēmumiem piesaistīt finansējumu un saņemt priekšrocības dažādās atbalsta programmās, tostarp Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Altum un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).

Vienlaikus nozīmīgu ieguldījumu sniedz Aizsardzības ministrijas militāro inovāciju grantu programmas. 2025. gadā vien aizsardzības industrijas uzņēmumiem piešķirti 11 granti vairāk nekā 2,3 miljonu eiro apmērā, īpaši akcentējot militārās infrastruktūras attīstību, tostarp bunkurus, ierakumu sistēmas un aizsardzības konstrukcijas. Kopumā kopš 2018. gada noslēgts 51 līgums par 5,9 miljonu eiro finansējumu.

Image

Būtiski palielinās Aizsardzības ministrijas pasūtījumu apjoms izpētes un attīstības projektiem, lai stiprinātu industrijas iesaisti bruņoto spēku spēju attīstībā un veicinātu jaunu tehnoloģiju komercializāciju. 2025. gadā Aizsardzības ministrija veiksmīgi noslēdza 4 izpētes un attīstības projektus pretdronu sistēmu attīstībai par 6.3 miljoniem eiro un līdz 2028. gadam izpētes un attīstības projektiem ik gadu paredzējusi finansējumu līdz 4.3 miljoniem eiro.

Starptautiskā līmenī Latvijas aizsardzības industrija aktīvi iesaistās Eiropas Aizsardzības fonda projektos. Laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam Latvijas aizsardzības industrija iesaistīta 30 Eiropas Aizsardzības fonda projektos ar kopējo finansējumu 26 miljoni EUR, t.sk., piesaistot Eiropas Komisijas finansējumu 22,67 miljonu eiro apmērā.

Latvijas pirmā jaunuzņēmuma iekļūšana NATO DIANA akseleratorā demonstrē aizsardzības industrijas inovētspējas izaugsmi un spēju radīt starptautiski konkurētspējīgas tehnoloģijas. NATO DIANA akseleratorā uzņēmumi saņem grantu vismaz 100 000 EUR apmērā, piekļuvi testēšanas centriem, mentoringam.

Latvijas industrija ir spējusi demonstrēt pārliecinošu sniegumu arī starptautiskajā Dronu koalīcijā, kuras kopīgo iepirkumu ietvaros trīs Latvijas uzņēmumi līdz 2025. gada beigām ir saņēmuši pasūtījumus 41 miljona EUR vērtībā, lai ražotu 17 000 dronu Ukrainaas Bezpilota sistēmu spēku vajadzībām. Papildus tam, astoņi Latvijas dronu ražotāji ir saņēmuši pasūtījumus no Aizsardzības ministrijas, lai Latvijas un Ukrainas bilaterālās sadarbības ietvarā saražotu bezpilota sistēmas 20 miljonu EUR vērtībā.

Image

Pieaug arī vietējo uzņēmumu iesaiste starptautiskajā sadarbībā. Līdz 2026. gada aprīlim noslēgti deviņi lokalizācijas līgumi, kuros iesaistīts 31 Latvijas uzņēmums, tādējādi stiprinot vietējo industriju un tās integrāciju globālajās piegādes ķēdēs. Pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojies darbu apjoms, ko vietējā industrija veic lielo spēju iegādes līgumos, šo darbu vērtībai sasniedzot 70 miljonus eiro.

Strauju izaugsmi piedzīvo arī licencēto uzņēmumu skaits. Ja 2012. gadā Latvijā bija tikai pieci uzņēmumi ar atļaujām darbībai militāro preču jomā, tad 2026. gadā to skaits sasniedzis jau 123. Visbiežāk licences izsniegtas bezpilota lidaparātu, elektronisko ierīču un attēlveidošanas tehnoloģiju jomās.