Ieroču trūkums Ukrainas sabiedrotos nostāda skarbas izvēles priekšā

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/Defencenews
Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Plašas diskusijas ir radušās starp augstākajām Eiropas aizsardzības amatpersonām, samazinoties Ukrainas sabiedroto valstu ieroču krājumiem. NATO valstīm tagad ir jāpieņem lēmums, kā līdzsvarot atbalstu Ukrainai ar spēju būt gataviem, ja Krievija savu armiju pavērstu arī pret Rietumiem.

Vairākas NATO dalībvalstis ir nosūtījušas uz Ukrainu ieročus un aprīkojumu miljardiem dolāru vērtībā, taču tagad tām jāpieņem lēmums, cik lielus ieroču krājumus saglabāt pašām, lai spētu izpildīt NATO savstarpējās aizsardzības līguma prasības. Tagad pieņemtie lēmumi var ietekmēt valstu drošību nākotnē, kā arī Ukrainas cīņu pret Krievijas iebrukumu.

NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer) Halifaksas Starptautiskajā drošības forumā šajā nedēļas nogalē brīdināja NATO dalībvalstis: "Turpinot dāvināt munīciju Ukrainai, jums ir jāizvērtē un jānovērtē risks, ko jūs uzņematies, lai nodrošinātu savu aizsardzību, jums būs jārēķinās ar draudiem."
Image
Dalībnieki no visas pasaules apmeklē Halifaksas Starptautiskā drošības foruma atklāšanas sesiju Halifaksā 2022. gada 18. novembrī.
Dalībnieki no visas pasaules apmeklē Halifaksas Starptautiskā drošības foruma atklāšanas sesiju Halifaksā 2022. gada 18. novembrī. Foto: AP/Scanpix

Viņš teica, ka trūkumi krājumos ir "visos līmeņos", īpaši spēcīgajai munīcijai. Pirms valstis sāka ziedot Ukrainai, tās pastāvīgi uzturēja krātuves līdz pusei piepildītas vai pat mazāk, jo nesaredzēja iespējamus drošības riskus vai vienkārši nevarēja vairāk atļauties.

"Tagad steidzamība palielināt militāros resursus ir redzama un saprotama, manuprāt, lielākajā daļā valstu," sacīja admirālis R. Bauers.

Lai gan Krievijas karavīru, tanku un lidmašīnu zaudējumi kaujas laukā ir padarījuši to par mazāku apdraudējumu, Ukrainas sabiedrotajiem ir jāveic aprēķini par iespējām un ātrumu, kādā Krievija var atjaunot savus spēkus, sacīja admirālis R. Bauers.

"Krieviem ir tādas pašas problēmas kā mums attiecībā uz krājumiem," sacīja admirālis R. Bauers.

Halifaksas Starptautiskajā drošības forumā attālinātās tikšanās laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievijai šobrīd “atvelk elpu”.

Par vairāku valstu ierosinājumu, ka Ukrainai vajadzētu iesaistīties miera sarunās, V.Zelenskis norādīja: “Kara pārtraukšana kā tāda negarantē mieru. Krievija tagad meklē īsu pamieru, atelpu, lai atgūtu spēkus. Daži to var saukt par kara beigām, taču šāda pauze situāciju tikai pasliktinās.”

Kanādas aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālis Veins Eirs (Wayne Eyre) sacīja, ka līdzsvars starp Ukrainas vajadzībām pēc militārās un nemilitārās palīdzības un Kanādas militārajām vajadzībām "ir kaut kas tāds, kas neļauj naktīs gulēt."

Image
Ģenerālis Veins Eirs, Kanādas aizsardzības štāba priekšnieks, apmeklē sesiju Halifaksas Starptautiskajā drošības forumā Halifaksā, Kanādā 2022. gada 19. novembrī. Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
Ģenerālis Veins Eirs apmeklē sesiju Halifaksas Starptautiskajā drošības forumā Halifaksā, Kanādā 2022. gada 19. novembrī. Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

"Tie ir pastāvīgi aprēķini par to, ko mēs varam atļauties dot un kas mums ir jāpatur, lai nesamazinātu mūsu pašu aizsardzības spējas, kas mums ir jāsaglabā neparedzamiem notikumiem nākotnē, lai tas atbilstu arī uzņēmumu spējām saražot ieročus,” Halifaksas forumā sacīja ģenerālis V. Eirs.

Valstīs, kuru militārais personāls ir piedzīvojis krasu militārā aprīkojuma samazinājumu kopš aukstā kara beigām, tagad notiek straujas pārmaiņas.

Tādas ir notikušas Zviedrijā, kuras drošības apdraudējums no Krievijas pieauga pēc pieteikšanās dalībai NATO.

Intervijā izdevumam “Military Defence” Zviedrijas armijas augstākais komandieris ģenerālis Mikeels Bidēns (Micael Bydén) sacīja: "Esmu strādājis bruņotajos spēkos jau 30 gadus, visu šo laiku esam virzījušies uz artilērijas un štatu samazināšanu un mūsu laiks nav ticis ierobežots, taču tagad viss ir mainījies. Budžets tiek palielināts, palielinās arī militārās ambīcijas un prasības, kā arī laika vairs nav tik daudz.”

Viens no izaicinājumiem,  kā norādīja ģenerālis M. Bidēns, ir tas, ka gandrīz katra Rietumu valsts vienlaikus vēlas palielināt aizsardzības nozares jaudu, lai apmierinātu savas aizsardzības vajadzības.

"Ja jūsu valsts ir nonākusi rindas galā, jūs nesaņemsit to, kas jūsu aizsardzības nozarei ir nepieciešams, jūs nesaņemsit piegādes," sacīja Zviedrijas ģenerālis M. Bidēns. "Mēs esam ciešā dialogā ar aizsardzības nozari, kuras vajadzības ir kļuvušas lielākas par nozares iespējām.”
Image
2022. gada 19. novembris, Halifaksa, Kanāda: Ukrainas piektais prezidents Petro Porošenko ir redzams Starptautiskā drošības foruma sēžu zālē Halifaksā.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko redzams Starptautiskā drošības foruma sēžu zālē Halifaksā, 2022. gada 19. novembrī. Foto:ZUMAPRESS.com/Scanpix

Pentagons turpina sarunas ar militāro nozari, par centieniem palielināt jaunu ieroču ražošanu un koordinēt sabiedroto darbību. Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins (Lloyd Austin) pagājušajā mēnesī NATO sanāksmē Briselē mudināja sabiedrotos "izrakties dziļi un nodrošināt papildu militārās spējas".

Šis rada lielus sarežģījumus NATO mazākajām dalībvalstīm, piemēram, Nīderlandei. Vēl pirms tā bija ziedojusi 800 miljonu dolāru lielu palīdzību Ukrainai, Nīderlandei jau bija grūtības pildīt savas saistības pret NATO.

Nīderlandes un citas Eiropas sabiedroto valdības ir diskutējušas ar militāro nozari par tās ilgtermiņa iepirkumu plāniem, lai stimulētu ražošanas pieaugumu, kā arī par to, kā noteikt piegādes prioritātes, pamatojoties uz to, kurai valstij ieroči ir nepieciešami visvairāk.

Viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt Eiropas aizsardzības nozari neatkarīgāku no ASV.

"Mums ir jāuzlabo Eiropas kontinenta valstu koordinācijas spējas, jo mums Eiropā jārada noteikta stratēģiskā autonomija," Halifaksas aizsardzības forumā sacīja Nīderlandes Ģenerālis Onno Eihelsheims. "Jūs nevarat paļauties tikai uz ASV vai citiem partneriem, ja vajadzība pēc kopējās drošības ir tik liela. ASV nespēs pilnībā mūs pasargāt, kā mēs esam to uzskatījuši līdz šim.”

Robs Bauers arī kritizēja vairākas militārās nozares firmas, sakot, ka pēc tam, kad NATO dalībvalstis palielināja militāros budžetus, reaģējot uz Krievijas 2014. gada iebrukumu Ukrainā, militārā rūpniecība nepaplašināja savas ražošanas līnijas, lai tās atbilstu augošajām nepieciešamībām.

“Pieprasījuma kāpuma un ražošanas jaudas atpalikšana no pieprasījuma radīja cenu pieaugumu. Rezultātā mēs maksājam par to pašu vairāk,” sacīja Bauers. "Budžeta palielināšanai nebija nekāda sakara ar Krieviju un Ukrainu. Tas bija saistīts ar mūsu pašu militārās rūpniecības sistēmu, mūsu pašu sabiedrību.”

Admirālis R.Bauers uzsver, ka nepietiek vien ar finansējuma palielināšanu, Rietumu sabiedrotajiem jāatrod veidi, kā finansēt aizsardzības nozari, stiprināt piegādes ķēdes un arī iesaistīt militāro piegādātāju uzņēmumus diskusijā par viņu lomu saglabāt pašreizējo starptautiskās drošības kārtību.

Dalies ar šo ziņu