Vācijas un Francijas aizsardzības ministres aicina paātrināt “Eirodrona” projekta virzību, līdz gada beigām uzsākot drona izstrādes fāzi, informē portāls “DefenseNews”.
2018. gada aprīlī Berlīnes Gaisa izstādē Eiropas uzņēmumi “Airbus”, “Dassault” un “Leonardo” prezentēja kopēja drona modeli. Francijas aizsardzības ministre Florense Parlī paziņoja, ka cer līdz gada beigām sagaidīt drona izstrādes nākamo fāzi, savukārt Vācijas aizsardzības ministra Annegrēta Krampa – Karenbauere paziņoja, ka cer tuvāko nedēļu laikā atrisināt jautājumus par projekta izmaksām, kas kavē projekta attīstību.
Abas ministres rīkoja preses konferenci Manhingā, Bavārijā, kur atrodas “Airbus” centrs “Eirodrona” un “Nākotnes gaisa kaujas sistēmas” (Future Combat Air System) projektiem.
Oficiālais “Eirodrona” nosaukums ir “European MALE RPAS”, kas ir akronīms no “vidēja augstuma, ilgas autonomijas, attālināti vadāmas lidaparāta sistēmas.” Projektā iesaistījusies Vācija, Francija, Itālija un Spānija.
Programmas mērķis ir izstrādāt dronu, kas būtu pilnībā integrējams civilajā gaisa telpā, lai arī Eiropas Savienības institūcijas vēl joprojām nav pabeigušas prasību izstrādi. Viena no tādām varētu būt nepieciešamība pēc diviem dzinējiem, kas ļauj saglabāt dronam lidspēju pat tad, ja viena no dzinēja sistēmām atslēdzas. Šādā veidā eiropieši iesaistās cīņā ar ASV koncernu “General Atomics”, kas izstrādā dronu, kas iekļautu automātisku pretsadursmes sistēmu, ko piedāvāt Eiropas tirgum.
Pašlaik nav skaidrs, vai “Eirodrons” uzdevumi iekļaus tikai izlūkošanu, vai arī tas spēs nest ieroču sistēmas. Otrā gadījumā jautājumiem par projekta izmaksām pievienosies diskusija par gaisa un sauszemes robotu apbruņošanas ētiskumu, kas ir jūtīgs temats Vācijā.
Vācijā pašlaik norisinās debates, vai Vācijas Bundestāgs pieļaus apbruņot no Izraēlas iepirktos “Heron TP” dronus. Pašlaik no Izraēlas uzņēmuma “Israel Aerospace Industries” izīrētie droni tiek izmantoti, lai sniegtu izlūkošanas spēkiem Vācijas vienībām starptautiskajās misijās.
