Meklēšanas rezultāts

Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) samitā Tallinā desmit NATO valstu līderi no Baltijas un Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Nīderlandes vienojušies par papildu pasākumiem Ukrainas atbalstam un ciešākai JEF sadarbībai nākotnē, informē Valsts kanceleja.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien paziņoja par nodomu izstāties no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, kurā dominē Krievija, saistībā ar pieaugošu saspīlējumu starp abām valstīm.

Vislabākais Ukrainas ilgtermiņa drošības garants būs NATO kolektīvā aizsardzība, kopīgā paziņojumā pauž Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji. Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji aicina NATO vadītājus reāli sākt procesu, kas nepieciešams, lai Viļņas samitā aicinātu Ukrainu pievienoties NATO.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) “uz karstām pēdām” aizturējis vīrieti, kas sadarbojās ar Krievijas specdienestiem un 27. jūnijā Kramatorskas centrā sniedza koriģējošu informāciju Krievijas raķešu triecienam pa apmeklētāju pilnu restorānu, vēstīts SBU “Facebook” lapā. Šobrīd Krievijas noziedzīgajā uzbrukumā mirušo skaits pieaudzis līdz 10, bet ievainojumus guvis 61 cilvēks.

Otrdien, 13. jūnijā, Amsterdamā, Nīderlandē, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku ( Joint Expeditionary force ) aizsardzības ministru sanāksmē, kur pārrunās Eiropas drošības un aizsardzības politikas aktualitātes.

Otrdien un trešdien, 16. un 17. maijā, Latvijā notiks Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks ( Arvydas Anušauskas ) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs ( Hanno Pevkur ) tiksies Jēkabpilī, lai apspriestu reģionālās drošības situāciju un izaicinājumus, turpmāka ...

10. maijā Rīgā viesojās NATO Parlamentārās Asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības spēju apakškomitejas pārstāvji. Apakškomisija, gatavojoties vēsturiskajam NATO samitam Madridē, uzaicināja aizsardzības ministru Arti Pabriku informēt un skaidrot pašreizējo drošības situāciju Baltijas jūras reģionā Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā.

Šodien, 25. februārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks videokonferences formātā tikās ar Apvienotās Karalistes ministru prezidentu Borisu Džonsonu, lai pārrunātu Apvienoto reaģēšanas spēku ( Joint Expeditionary Force – JEF ) iesaisti reģiona drošības stiprināšanā kontekstā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Šī brīža situācija ar Krievijas bruņoto spēku izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, raisa papildus galvassāpes Baltijas valstīm. Tā sauktais Suvalku koridors rada lielas bažas NATO, jo, ja Krievija to ieņemtu, tiktu pārrauta Baltijas sauszemes saikne ar kontinentālo Eiropu, skaidro Kanādas laikraksts “The Globe and Mail”.

Krievijas operācija Kazahstānā ir atklājusi, ka tās problēma nav Rietumi. Savukārt Baltijas valstu problēma joprojām ir Rietumu salīdzinoši pasīvā reakcija, Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” skaidro Tartu Universitātes reģionālās politikas studiju profesors Andrejs Makaričevs.