Otrdien, 13. jūnijā, Amsterdamā, Nīderlandē, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary force) aizsardzības ministru sanāksmē, kur pārrunās Eiropas drošības un aizsardzības politikas aktualitātes.
Sanāksmes laikā aizsardzības ministri apspriedīs šī brīža un nākotnes izaicinājumus saistībā ar Krievijas izvērsto pilna apmēra karadarbību Ukrainā, Apvienoto reaģēšanas spēku lomu hibrīddraudu novēršanā, kā arī nākotnes plānus un attīstību.
Tāpat Apvienoto reaģēšanas spēku valstu ministri piedalīsies mācību vingrinājumā, kurā izspēlēs kādu no aktuālajiem drošības apdraudējumiem, lai stiprinātu valstu spējas uz tiem reaģēt.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.
Savukārt 2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās Somija un Zviedrija, bet 2021. gada 20. aprīlī par Apvienoto reaģēšanas spēku desmito dalībvalsti kļuva Islande.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja starptautiskās militārās mācībās attīstīt praktisko partnerību, jaunas spējas un pilnveidot bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.
Lielbritānijas vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki ir augstas gatavības spēki, kas spēj ātri reaģēt uz jebkuru krīzi jebkurā vidē, spēj īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību, lai novērstu tās iespējamo eskalāciju, tostarp, piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās.
