Nesenie konflikti Kalnu Karabahā starp Armēniju un Azerbaidžānu un, vēl jo vairāk, pašreizējais karš Ukrainā ir likuši no jauna pievērst uzmanību kaujas tanku lomai mūsdienu konvencionālajās militārajās operācijās, “UK Defence Journal” skaidro politikas, aizsardzības un drošības konsultants atvaļināts pulkvežleitnants Stjuarts Kraufords.
Kremlis neplāno saistībā ar karu Ukrainā izsludināt vispārējo mobilizāciju, otrdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, neraugoties uz dažu Maskavas politiķu aicinājumiem Ukrainas armijas pretuzbrukuma kontekstā rīkoties apņēmīgi.
“Facebook” un “Instagram” atļauts aicināt uz atriebību pret Krievijas okupācija spēkiem un Putinu
ZiņasUzņēmums “Meta Platforms”, kam pieder sociālie mediji “Facebook” un “Instagram”, uz laiku atceļ naida runas politiku, to lietotājiem dažās valstīs ļaujot aicināt uz vardarbību pret Krievijas diktatoru un okupācijas spēku karavīriem saistībā ar iebrukumu Ukrainā, vēsta starptautiskā ziņu aģentūra “Reuters”.
ASV un Eiropas valstīm nepieciešams veidot vienotu līniju pret Krieviju, nevienprātība Ukrainas jautājumā Krievijai ir izdevīga. Gadījumā, ja Krievija izvēlēsies uzsākt agresiju un eskalēt situāciju, tas palielinātu aktivitāti informatīvajā telpā, tā intervijā “Sargs.lv” stāsta Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis .
Krievija joprojām ir galvenais kiberapdraudējuma avots, kas izmanto politisko situāciju, uzbrukumam mērķi izvēloties atbilstoši politiskajām aktualitātēm, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji.
Nesenie ASV un Krievijas aizsardzības ministru nesenās sarunas varētu iezīmēt Krievijas centienus meklē izeju no pašas izraisītā, bet ieilgušā kara Ukrainā, kurā agresorvalsts nav spējusi sasniegt teju nevienu iepriekš izvirzīto politisko mērķi.
Valsts departamentā pērn nozagti vairāki tūkstoši amatpersonu e-pasta vēstuļu, un par šo kiberuzbrukumu aizdomās tiek turēti Krievijas hakeri, izdevumam "Politico" apliecināja divi avoti ASV Kongresā, kas ir pazīstami ar lietas apstākļiem.
Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" trešdien paziņoja, ka samazinās gāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream" vēl par 33%. Uz to reaģējusi Berlīne, paziņojot, ka piegāžu samazināšanai ir politiski motīvi.
Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) novērojis pastiprinātus Minskas režīma centienus savervēt un iefiltrēt Lietuvā patvērumu radušo baltkrievu opozīcijas politiķu vidū un sabiedriskajās organizācijās informatorus un potenciālus provokatorus, vēsta portāls "15min.lt".
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nepavisam nevēlas būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina marionete un ļoti cenšas būt svarīgs un pats kontrolēt situāciju Baltkrievijā, tomēr Ukrainas kara dēļ tas viņam kļūs aizvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.