Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Mūsu mērķis ir būt gataviem X stundai." Saruna ar VALIC vadītāju pulkvežleitnantu Alanu Andruli
ZiņasValsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs jeb VALIC darbību uzsāka 2021. gadā, tā izveidošanas galvenais mērķis – atvieglot ikdienas dzīvi NBS, pārņemot materiāltehnisko līdzekļu iepirkumu un uzturēšanas procesu. Šo trīs gadu laikā VALIC arī iesaistījies Covid-19 pandēmijas apkarošanai nepieciešamo līdzekļu sagādē, kas jāuzskata par vienu no centra nozīmīgākajiem sasniegumiem. Sarunā ...
NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.
Svētdien, 15. jūnijā, Ādažu militāro bāzi apmeklēja ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitakers ( Matthew G. Whitaker ), lai apspriestu militāro sadarbību, kā arī tiktos ar ASV karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus Latvijā. "Viens no iemesliem, kāpēc esmu Latvijā, ir tas, ka jūs esat lieliski sabiedrotie un jau esat apņēmušies ...
Kara trešajā gadā Ukrainas aizsardzības rūpniecība ražo vairāk ieroču nekā jebkad iepriekš, taču tā joprojām nav spējīga vienatnē stāties pretī Krievijas militārajai mašinērijai. Kā norāda “The Wall Street Journal”, sabiedroto atbalsts Ukrainai joprojām ir kritiski nepieciešams.
ASV aizsardzības sekretārs Ramšteinas sanāksmē slavē Latviju un citas valstis par atbalstu Ukrainai
ZiņasASV Aizsardzības sekretārs atvaļinātais ģenerālis Loids Ostins, uzstājoties Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē paudis atzinību Latvijai un citām valstīm, kuras Ukrainas militārajam atbalstam sniegušas vislielāko atbalstu no savu valstu iekšzemes kopprodukta.
Militārais poligons “Sēlija”, kas izvietots Aizkraukles un Jēkabpils novados, ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas aizsardzības stiprināšanā un mūsu valsts saistību izpildei attiecībā pret NATO sabiedrotajiem. “Sēlija” ir iecerēta kā lielākais militārais poligons Baltijā, iezīmējot jaunu posmu valsts aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Aizvadītais 2024. gads ir kļuvis par nozīmīgu pagrieziena punktu poligona ...
Neraugoties uz to, ka aizvien lielāka Ukrainas teritorijas daļa tiek atbrīvota, situācija frontē turpina saglabāties kritiska, tādēļ Latvija turpinās sniegt Ukrainai militāro palīdzību, nosūtot “Stinger” pretgaisa aizsardzības sistēmu, helikopterus, munīciju, ložmetējus, dronus, kā arī rezerves daļas haubicēm. Kopējā Latvijas militārās palīdzības summa Ukrainas bruņotajiem spēkiem jau drīzumā sasniegs 370 miljonus ...
Neraugoties uz Austrumeiropas valstu iebildumiem un bažām par Krievijas ģeopolitiskās ietekmes palielināšanos Eiropā, tai izdevies veiksmīgi pabeigt pretrunīgi vērtētā gāzes vada “Nord Stream 2” celtniecību. Jaunais gāzes vads Krievijai jau tagad ļauj pēc būtības pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu un Poliju, radot šīm valstīm ne tikai ievērojamus robus budžetā, bet ...
Eiropas Komisija plāno Latvijai atvēlēt 5,68 miljardus eiro Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai
ZiņasEiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēti aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Latvijai paziņotie 5,68 miljardi eiro primāri tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības stiprināšanai, galvenokārt, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanā un NATO ...