Pēdējā gada laikā Krievija arvien vairāk centusies palielināt savu militāro pārspēku Baltijas valstu pierobežā. Tas nozīmē, ka potenciāls Krievijas bruņoto spēku uzbrukums šobrīd ir vienīgais eksistenciālais drauds Baltijas valstu neatkarībai. Tā savā jaunākajā ziņojumā uzsver Igaunijas Ārējais izlūkdienests.
Uzsākot Kanādas vadītās NATO kaujas grupas beztermiņa misiju nelielajā, taču stratēģiski nozīmīgajā Baltijas valstī, šī gada jūnijā Kanāda nosūtīs uz Latviju „kiberkaravīrus”. Tas tiks darīts, lai aizsargātu Kanādas datortīklus un informāciju par Kanādas bruņotajiem spēkiem no pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem.
Pēdējo divu gadu laikā pirmās oficiālās NATO sarunas ar Krieviju notiks 20.aprīlī, un tajās paredzēts apspriest karadarbību Ukrainā, kā arī citus drošības jautājumus. Tā būs NATO un Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014 .gada jūnija.
Krievijas Tālajos Austrumos otrdien avarējis stratēģiskais bumbvedējs "Tu-95", un tā septiņu cilvēku apkalpei lidmašīnu izdevies atstāt ar izpletņiem, bet divi no viņiem gājuši bojā, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Vairākiem desmitiem Krievijas karavīru draud tiesa par dezertēšanu, jo viņi aizbēguši no savas vienības, baidoties, ka tiks nosūtīti uz Ukrainu, sestdien paziņojis advokāts, kas pārstāv piecus no šiem karavīriem.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko 25. jūnijā parakstīja likumu, kas atļauj ievest Ukrainā ārvalstu bruņotos spēkus miera uzturēšanai, paziņoja prezidenta preses dienests.
Kremlis svētdien paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu atvilkt spēkus no Ukrainas robežas.
Krievijas draudi. Notikumi Ukrainā pierāda nepieciešamību pastāvīgai NATO spēku klātbūtnei Latvijā
Ziņas"Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšana virs Ukrainas austrumiem pierāda Latvijas viedokļa pamatotību jautājumā par NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Baltijas valstu reģionā, uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
