Ukrainas prezidents Petro Porošenko 25. jūnijā parakstīja likumu, kas atļauj ievest Ukrainā ārvalstu bruņotos spēkus miera uzturēšanai, paziņoja prezidenta preses dienests.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko 25. jūnijā parakstīja likumu, kas atļauj ievest Ukrainā ārvalstu bruņotos spēkus miera uzturēšanai, paziņoja prezidenta preses dienests.
Porošenko parakstīja Augstākās radas (parlamenta) 4.jūnijā pieņemto likumu "Par grozījumu izdarīšanu Ukrainas likumā "Par citu valstu bruņoto spēku apakšvienību pielaišanas kārtību un uzturēšanās nosacījumiem Ukrainas teritorijā"".
Likuma 3.pants ir papildināts ar tēzi, kas paredz, ka ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās mērķis Ukrainā var būt "palīdzības sniegšana Ukrainai pēc tās lūguma, īstenojot tās teritorijā starptautisku operāciju miera un drošības uzturēšanai uz ANO vai ES lēmuma pamata".
Likums arī aizliedz šādās operācijās piedalīties tādu valstu bruņotajiem spēkiem, "kuras izraisa bruņotu agresiju pret Ukrainu".
NATO palielinās palīdzību Ukrainai; mudina Kijevu turpināt reformas
NATO Ukrainai sniegs papildu palīdzību atmīnēšanas darbos un gaisa telpas uzraudzībā, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus mudinot Kijevu turpināt reformu īstenošanu.
Ar šiem spriedumiem viņš nāca klajā, Briselē NATO valstu aizsardzības ministriem tiekoties ar Ukrainas kolēģi Stepanu Poltaraku.
NATO ir nemainīga savā nostājā pret Maskavu, nosodot tās agresiju Ukrainas austrumos. Alianse arī atbalsta Kijevu, palīdzot militāro apmācību un reformu jomā.
"Tomēr Ukrainai ir jādara sava daļa," Briselē sacīja Stoltenbergs. "Reformas ir būtiskas. Tām ir nepieciešami apņēmīgi pūliņi no mūsu Ukrainas partneru puses."
Kijevas reformu ceļā ir "praktiski šķēršļi. Korupcija ir "liels un sarežģīts izaicinājums", atzina Stoltenbergs.
Viņš arī nosodīja februārī Minskā noslēgtā Ukrainas pamiera līguma "daudzos pārkāpumus", vienlaikus norādot, ka šis līgums ir "labākais pamats" mieram reģionā.
Aizsardzības ministri vienojās par jauna trasta fonda izveidošanu Ukrainai, galveno uzmanību pievēršot atmīnēšanai un nesprāgušās munīcijas draudu samazināšanai.
Papildus tam Polijas, Norvēģijas un Turcijas gaisa satiksmes dispečeri dalīsies ar datiem ar Ukrainas kolēģiem, šādi dodot ieguldījumu gaisa satiksmes drošībā, sacīja Stoltenbergs.
"Paaugstināta reģionālā gaisa satiksmes drošība, protams, ir svarīga, īpaši apvidū, kas ir nestabils un kur mēs redzam norisam kaujas," norādīja alianses ģenerālsekretārs.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons paziņoja, ka viņa valsts paplašina apmācību programmu, lai sniegtu Ukrainas armijai zināšanas medicīnas, kājnieku prasmju, loģistikas un taktiskās izlūkošanas jomā. Tas palīdzēs Ukrainai "pretoties Krievijas agresijai", sacīja ministrs.
Lielbritānijas vadītas programmas ietvaros Kijeva saņems aptuveni 200 drošas komunikācijas iekārtas, piebilda Falons.
Ģenerālis Brīdlovs: Putins vēl nav pārtraucis agresiju Ukrainas austrumos
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav pārtraucis agresiju Ukrainas austrumos, paziņojis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.
"Es nedomāju, ka Putins ir pabeidzis darbošanos Austrumukrainā," sacīja ģenerālis Brīdlovs.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas un Krievijas robeža ir plaši atvērta, kas ļauj brīvi pārvietot kara tehniku un apgādi.
Vienlaikus viņš pavēstīja, ka pēdējā laikā nav novērota Krievijas spēku palielināšana pie Ukrainas robežas, taču karavīri fiksējuši pierobežā tādu munīcijas un lādiņu daudzumu, ar ko pietiek operācijām Donbasā.
Kā norādīja ģenerālis Brīdlovs, Ukrainas teritorijā "mēs redzam spēkus, kas tika apmācīti Krievijas vadībā un ir gatavi izpildīt Donbasā to uzdevumu, kas no tiem tiek prasīts".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš brīdināja, ka Ukrainas austrumos joprojām iespējamas smagas kaujas, un aicināja Krieviju pārtraukt atbalstīt prokremliskos kaujiniekus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.
Stoltenbergs sacīja, ka vēl arvien vērojami pamiera pārkāpumi un pastāv risks, ka Austrumukrainā varētu atsākties smagas kaujas.
Krievija turpina atbalstīt kaujiniekus ar ieročiem, militāro apmācību un karavīriem, sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija izvietojusi plašus spēkus pie Ukrainas robežas.
"Labākās izredzes uz mieru ir Minskas vienošanās pilnīga īstenošana. Es aicinu visas puses to darīt, un Krievijai ir īpaša atbildība šajā ziņā," norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un neatzīs Krievijas īstenoto "nelegālo un neleģitīmo Krimas aneksiju".
Porošenko: Krievija izmanto Ukrainu kā jaunāko ieroču izmēģinājuma poligonu
Krievija uz Donbasu ved jaunākos ieročus, izmantojot Ukrainu kā to izmēģinājuma poligonu, paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir izdevies izveidot spēcīgu armiju ar stingru garu.
"Taču mēs cīnāmies ar 20.gadsimta ieročiem pret 21.gadsimta ieročiem, jo Krievija uz Donbasu nogādā mūsdienīgus ieročus, izmantojot Ukrainu kā izmēģinājuma poligonu," pavēstīja Porošenko.
Krievija koncentrējusi Ukrainas austrumos un pie Ukrainas robežas 54 tūkstošus karavīru
Krievija ir koncentrējusi vairāk nekā 54 tūkstošus karavīru Ukrainas austrumos un abu valstu robežas tuvumā, paziņoja Ukrainas pretterorisma operācijas štāba vadītāja vietnieks Sergejs Galuško.
"Krievijas puse šodien turpina turēt valsts robežas tiešā tuvumā un okupētajā Ukrainas teritorijā karaspēka grupējumus, kuros ir 45 bataljonu taktiskās grupas un 17 rotu taktiskās grupas, kuru sastāvā ir pavisam vairāk nekā 54 tūkstoši karavīru ar atbilstošu bruņojumu un tehniku. No norādītā daudzuma tieši Ukrainas teritorijā darbojas līdz 15 bataljonu tehnisko grupu un sešām rotu tehniskajām grupām," sacīja Goluško preses konferencē Kramatorskā.
Viņš piebilda, ka trešo dienu pēc kārtas notiek pretinieka grupējumu pastiprināšana, tomēr "nav iemesla panikai". "Ukrainas puse pastāvīgi palielina savas rezerves operatīvajā un taktiskajā līmenī. Tiek apgūtas šaujamieroču, artilērijas, raķešu spēku darbības pretinieka agresijas gadījumā. Mēs ievērojam Minskas vienošanās, bet nepieciešamības gadījumā vienmēr esam gatavi dot pienācīgu pretsparu agresoram," sacīja Galuško.