NATO sabiedrotie vienojušies par 2021. gada alianses militāro un civilo budžetu. Aizvadītajā nedēļā notikušajā Ziemeļatlantijas padomē sabiedrotie vienojušies, ka nākamgad alianses civilais budžets būs 258,9 miljonu apmērā, savukārt militārais budžets – 1,61 miljarda eiro apmērā.
Rīt, 6. novembrī, vizītē Latvijā ieradīsies NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis sers Stjuarts Pīčs ( Stuart Peach ). Viņš tiksies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu, lai pārrunātu starptautiskās un reģionālās drošības aktuālos jautājumus.
NATO Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs kopā ar Nīderlandes aizsardzības ministri Anku Bijleveldu un NATO augstāko militāro komandieri - ASV ģenerāli Todu Voltersu apmeklēja NATO ikgadējās kodolspēku mācības Volkelas gaisa spēku bāzē Nīderlandē.
NATO turpinās nodrošināt Turcijas aizsardzību pret draudiem no Sīrijas, izvietojot gan pretraķešu sistēmas, gan papildinot tās ar NATO gaisa un Jūras spēku klātbūtni, tā pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ziemeļatlantijas padome, kura sastāv no visu 29 NATO sabiedroto valstu vēstniekiem, tiksies pēc Turcijas lūguma, lai par situāciju Sīrijā rīkotu konsultācijas saskaņā ar NATO dibināšanas līguma 4. pantu.
Arī NATO pēc Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV raķešu triecienā cieši seko līdzi situācijai Irākā, īpašu uzmanību pievēršot tās apmācības misijas drošībai.
Kopš Aukstā kara beigām NATO ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. Viens no lielākajiem šī brīža sasniegumiem ir spējais aizsardzības budžeta pieaugums ne tikai alianses lielvalstīs, bet arī tās jaunpienācēju vidū. Tiesa, visi NATO dalībvalstu līdzekļi netiek tērēti šībrīža galvenajam apdraudējumam – iespējama uzbrukuma atvairīšanai no austrumiem.
NATO, reaģējot uz ASV un Krievijas Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) laušanu, negrasās Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, ceturtdien Briselē pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO trešdien aicinājusi Krieviju pārtraukt sniegt politisko, finansiālo un militāro atbalstu Maskavas kontrolētajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos un izvest no Donbasa visu kara tehniku.
Neskatoties uz pamieru, Krievija joprojām sūta ieročus prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš pirmdien ieradies savā pirmajā vizītē Ukrainā.