Lai arī Latvijas informatīvajā telpā arvien aktīvāk darbojas Ķīna, tajā galvenos izaicinājumus joprojām rada Krievija. Kā liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par 2020. gadu – Kremlis savas dezinformācijas izplatīšanā mērķtiecīgi izmantojis ne tikai tā kontrolē esošos Latvijas medijus, bet arī sociālos tīklus, propagandas vēstījumus paslēpjot šķietami izklaidējošā saturā. ...
Stājoties pretī Krievijas, Ķīnas un Irānas dezinformācijai, Zviedrija izveidojusi jaunu “Psiholoģiskās aizsardzības aģentūru”. Tās uzdevumi ir cīnīties pret dezinformāciju, propagandu un psiholoģisko karu, kā arī palielinātu Zviedrijas iedzīvotāju noturību pret iespējamām ietekmes operācijām, ziņo Lielbritānijas laikraksts “The Telegraph”.
NATO uzmanīgi sekos līdzi citu valstu militārajām mācībām, kas tiek rīkotas Baltijas valstu robežu tuvumā, tostarp gaidāmajām Krievijas kopīgajām militārajām mācībām ar Baltkrieviju un Ķīnu, otrdien vizītes laikā Lietuvā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
ASV trešdien piemērojušas jaunas sankcijas simtiem uzņēmumu un cilvēku, kas saistīti ar Krievijas ieroču izstrādes programmu, vairāk nekā desmit Ķīnas uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, kā arī personām, kas saistītas ar Krievijas disidenta Alekseja Navaļnija nāvi.
Neraugoties uz agresorvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā un arvien lielākiem Ķīnas radītajiem draudiem, tikai septiņas NATO alianses dalībvalstis, tostarp Latvija, pērn atvēlējušas vismaz 2% no saviem iekšzemes kopproduktiem (IKP) aizsardzības izdevumiem, liecina jaunākā NATO 2022. gada publiskā pārskata dati.
ASV iznīcinātājs svētdien virs Hūrona ezera notriecis neidentificētu lidojošu objektu, kas ir jau ceturtais notriektais objekts astoņu dienu laikā. Miera laikiem neparastā notikumu ķēde gaisa telpā virs Ziemeļamerikas sākās ar Ķīnas spiegošanas balonu, kas virs ASV tika pamanīts janvāra beigās.
Rumānijas Jūras spēku mīnu kuģis “Leitnants Dimitrie Nicolescu” 8. septembrī Konstancas ostas ziemeļaustrumos Melnajā jūrā uzdūrās peldošai jūras mīnai, kā rezultātā kuģim tika nodarīti bojājumi. Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā šis ir jau devītais incidents jūrā, ko izraisījusi peldoša jūras mīna.
2020. gada 1. oktobrī Japānas Aizsardzības ministrija publicējusi 2021. gada budžeta plānu, kas pārsniedz 52.1 miljardu ASV dolāru, kas ir lielākais budžeta pieprasījums Japānas Aizsardzības spēku vēsturē. Ņemot vērā Ķīnas draudus, būtiski ieguldījumi plānoti Kara flotes attīstībai, ziņo portāls “Naval News”.
Austrālija pirmdien paziņojusi par pēdējās desmitgadēs lielākajām reformām aizsardzībā. Austrālijai ir jātērē vairāk naudas aizsardzībai, pašai jāražo munīcija un jāattīsta spēja uzbrukt mērķiem lielākā attālumā, jo Ķīnas militārās ietekmes palielināšanās apdraud reģionālo drošību, teikts Austrālijas Aizsardzības ministrijas pārskatā.
Laikraksta “The New York Times” autors Toms Frīdmens ASV Pārstāvju palātas spīkeres vizīti Taivānā raksturoja kā “pilnīgi neapdomīgu”, jo, kad ASV ir aizņemtas ar Ukrainu, kāpēc gan bezatbildīgi provocēt kontinentālās Ķīnas valdību? Pekinas niknā reakcija uz spīkeres braucienu, tostarp nesenās provokatīvās militārās mācības, kas varētu paredzēt pilna mēroga salas ...