Stājoties pretī Krievijas, Ķīnas un Irānas dezinformācijai, Zviedrija izveidojusi jaunu “Psiholoģiskās aizsardzības aģentūru”. Tās uzdevumi ir cīnīties pret dezinformāciju, propagandu un psiholoģisko karu, kā arī palielinātu Zviedrijas iedzīvotāju noturību pret iespējamām ietekmes operācijām, ziņo Lielbritānijas laikraksts “The Telegraph”.
Medijs vēsta, ka Zviedrijas “Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras” oficiālā atklāšana notika tajā pašā dienā, kad Somijas prezidents Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö) apsūdzēja Krieviju "vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Zviedrijas un Somijas, suverenitātes apstrīdēšanā", pieprasot drošības garantijas, kas izslēdz "NATO turpmāko kustību austrumu virzienā".
Jaunās aģentūras vadītājs H. Landerholms bijis vēstnieks Latvijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī centriski labējās partijas deputāts.
Preses konferencē M. Dambergs norādīja, ka aģentūras pirmais lielais uzdevums būs aizsargāt Zviedrijas vēlēšanas no ietekmes kampaņām, kas iepriekš vērstas pret ASV vēlēšanām 2016. un 2021. gadā.
Savukārt pēc iecelšanas amatā H. Landerholms nosauca Krieviju, Ķīnu un Irānu kā trīs valstis, kuras rīko dezinformācijas kampaņas pret Zviedriju, piebilstot, ka propagandas mērķis bieži ir šķelt sabiedrību un graut uzticību varas iestādēm.
"Ja skatāmies, kā veidojas stāsti par to, kā Zviedrija darbojas vai nefunkcionē, tad liela daļa no tā ir vērsta, lai destabilizētu vai grautu uzticību valdības iestādēm," intervijā Zviedrijas radio sacīja H. Landerholms.
"Mēs esam redzējuši, ka tas diezgan labi darbojas, piemēram, ASV, kur krievi ļoti efektīvi radīja sašķelšanos pirms vēlēšanām," viņš teica.
H. Landerholms norādīja, ka aģentūras 45 darbinieki strādās gan ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem, gan ar pilsoniskās sabiedrības elementiem, piemēram, medijiem, universitātēm un centrālo valdību, lai stiprinātu valsts psiholoģisko aizsardzību.
"Pirmā darba daļa ir draudu analīze, otrā – novērtēt Zviedrijas sabiedrības neaizsargātību pret dažāda veida ietekmi un trešā ir sabiedrības noturības veidošana," viņš skaidroja.
Drīzumā publiski pieejamajā Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju aģentūras (MSB) veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Krievijas starptautiskās propagandas aģentūras “Sputnik News” rakstus lasa 10% zviedru.
“Sputnik” savās publikācijās mēdz izsmiet Zviedriju par tās nostāju feminisma un LGBT jautājumos, attēlot tās valdību un institūcijas kā vājas un nekompetentas, kā arī mazina Krievijas radītos draudus, cenšoties valsti atturēt no dalības NATO.
Iepriekšējie MSB pētījumi norāda, ka Krievijas propagandas kampaņas Zviedrijā ir ar plašāku virzību, lai polarizētu debates un radītu šķelšanos plašāk Eiropā.
H. Landerholms sacīja, ka aģentūra centīsies panākt līdzsvaru starp aizsardzību pret propagandu un centieniem kontrolēt sabiedrībai pieejamo informāciju.
"Šī nav Patiesības ministrija vai Valsts informācijas pārvalde, kāda mums bija aukstā kara laikā," viņš teica. "Mēs savā valstī vēlamies aizsargāt uzskatu par brīvību."
