Liela daļa no 2022. gada aizsardzības budžeta tiks atvēlēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju stiprināšanai, tai skaitā arī Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšanai un vienību kaujas gatavības celšanai. Nākamgad plānots attīstīt gan reģionālo infrastruktūru, gan arī palielināt karavīru skaitu, kā arī stiprināt kiberaizsardzības, militārās medicīnas, mobilitātes un nodrošinājuma jomas .
Valdība piešķir finansējumu Mākslīgā intelekta centram valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai
ZiņasOtrdien, 3. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu nodibinājumam “Mākslīgā intelekta centrs”, lai 2026. gadā uzsāktu mērķtiecīgu mākslīgā intelekta risinājumu integrāciju valsts aizsardzības spēju attīstībā. Finansējums līdz 230 000 eiro apmērā tiks nodrošināts no aizsardzības budžeta līdzekļiem, kas paredzēti aizsardzības nozares pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju aktivitātēm.
Otrdien, 7. jūlijā, ir veikts 7 miljonu eiro maksājums NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai Ukrainas atbalstam “PURL” (Prioritized Ukraine Requirement List) . Šis finansējums novirzīts no Aizsardzības ministrijas budžeta, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, kas tika pieņemts šī gada 16. jūnijā, atbalstot ministrijas rīkojuma projektu.
Saskaroties ar Covid-19 pandēmijas un citiem izaicinājumiem, drošības vide pasaulē nepaliek stabilāka un diemžēl daudzviet pasaulē "taisnība tiek prasīta ar spēka, nevis ar likuma palīdzību", šodien uzrunā Saeimas debatēs par valsts budžeta projektu pirms pirmā lasījuma sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), akcentējot aizsardzības jomas nozīmi.
2021. gada aizsardzības budžets paredz ieguldīt ievērojamus līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstībā, savukārt šo mērķu sasniegšanā tiks aktīvi iesaistīti vietējie aizsardzības nozares uzņēmumi. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle portālam “Sargs.lv” skaidro – aizsardzības nozares attīstības saglabāšana Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos ...
Jaunie Zviedrijas un Norvēģijas aizsardzības rēķini palielinās to aizsardzības budžetus attiecīgi par 40% un 27%. Tikmēr Somija, iegādājoties jaunus iznīcinātājus un pilnveidojot, tuvākā gada laikā savus aizsardzības izdevumus palielinās pat vairāk nekā uz pusi. Tādā veidā Ziemeļvalstis aktīvi reaģē uz pieaugošajiem draudiem un Krievijas provokācijām Baltijas jūras reģionā, raksta domnīca ...
Lietuva varētu pāriet uz vispārēju obligāto militāro dienestu 2023. gadā un šai nolūkā tās aizsardzības budžetam būtu jāpieaug vēl par 0,2% iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien norādījis aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
Militārais uzņēmums “Lockheed Martin” un ASV Aizsardzības departaments ir panākuši vienošanos par “PAC-3” pārtvērējraķešu ražošanas apjomu trīskāršošanu, paredzot līdz 2030. gada beigām sasniegt 2000 raķešu ražošanas jaudu gadā. Vienošanās noslēgta uz septiņiem gadiem, bet pirmo līgumu plānots piešķirt 2026. fiskālā gada aizsardzības budžeta apstiprināšanas laikā, kā norādījuši gan “Lockheed Martin”, ...
Eiropas Savienība (ES) strādā pie plāna, lai piešķirtu Ukrainai 20 miljardus eiro, apejot Ungāriju, gadījumā ja ar Budapeštu neizdosies vienoties, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem. Kā sacījuši laikraksta sarunbiedri, ES dalībvalstis ar augstiem kredītreitingiem uzņemsies finanšu garantijas attiecībā uz kopējo budžetu. Tas ļaus Eiropas Komisijai kapitāla tirgos aizņemties ...
Nākamgad aizsardzības jomā tiks ieguldīti līdzekļi vairāk nekā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tā vakar pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ziņo aģentūra LETA. Līdz ar to tiks izpildīts jau pērn pieņemtais lēmums par aizsardzības budžeta bāzes finansējuma apjomu 2021. gadā, ...