Atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs bija Nacionālo bruņoto spēku komandieris no 2006. līdz 2010. gadam. Laikā, kad Latviju skāra ekonomiskā krīze un aizsardzības nozarei ievērojami tika mazināts budžets. Tolaik daudzi karavīri rakstīja atlūgumus, jo ar esošo algu vairs nespēja nodrošināt ģimenes, aizsardzības nozares ziņu portālam "Sargs.lv" atklāja atv. ģenerālmajors J. ...
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par līdzfinansējuma piešķiršanu Madonas novada pašvaldībai", kas paredz piešķirt Madonas novada pašvaldībai 4058 eiro no 2023. gadā nekustamā īpašuma „Liepsalas” apsaimniekošanai nepieciešamās summas no Aizsardzības ministrijas 2023. gada budžeta līdzekļiem.
Latvijas valdība piektdien nolēma piešķirt 200 000 eiro palīdzības sniegšanai Ukrainai, lai risinātu ekoloģisko un humāno krīzi, kas radusies, Krievijai sagraujot Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu. Naudu pārskaitīs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valdība par atbalsta sniegšanu lēma aptaujas kārtībā.
Aizsardzības ministrija novērtē Valsts kontroles ieguldījumu un pilnībā piekrīt tās vērtējumam, ka SIA “Valsts aizsardzības korporācija” budžetā augstākā prioritāte ir attiecināma uz sadaļām, kas nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai, kā arī Latvijas militārās industrijas un infrastruktūras attīstībai.
Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus reģionā, ir būtiski nodrošināt ASV militāro spēku atrašanos Latvijā uz rotācijas pamata, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni apliecināja ASV senatoru delegācija, vienlaikus mudinot Latviju sasniegt aizsardzības budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien piedalīsies Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes sēdē, kurā plānots apspriest aģentūras sadarbību ar ASV aizsardzības jomā, apstiprinot aģentūras mandātu turpmākām sarunām, kā arī apstiprināt aģentūras 2022.gada budžetu un darba plānu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Kopš Aukstā kara beigām NATO ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. Viens no lielākajiem šī brīža sasniegumiem ir spējais aizsardzības budžeta pieaugums ne tikai alianses lielvalstīs, bet arī tās jaunpienācēju vidū. Tiesa, visi NATO dalībvalstu līdzekļi netiek tērēti šībrīža galvenajam apdraudējumam – iespējama uzbrukuma atvairīšanai no austrumiem.
Vācija savu aizsardzības budžetu līdz NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta plāno palielināt līdz 2031. gadam. Tā 7. novembrī, uzstājoties ar uzrunu Bundesvēra Universitātē Minhenē, sacīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēte Krampa-Karenbauere. Šāds finansējuma apmērs ar trešo lielāko aizsardzības finansējumu Vāciju ierindotu uzreiz pēc ASV un Ķīnas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien atzinis, ka algotņu grupējumu "Vagner" pilnībā finansēja valsts. "Es vēlos, lai mēs visi to zinātu. "Vagner" grupas uzturēšanu pilnībā nodrošināja valsts no Aizsardzības ministrijas, no valsts budžeta, mēs pilnībā finansējām šo grupu," Kremlī, tiekoties ar militārpersonām, paziņoja Putins.
Neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem frontē, Kremlis neplāno apturēt karu Ukrainā. Tomēr 2026. gads Krievijas reģionālajām pašvaldībām solās būt smags – budžeti izsīkst, brīvprātīgo plūsma mazinās, bet Maskavas noteiktās mobilizācijas kvotas paliek nemainīgas. Pētniece Marija Vjuškova sarunā ar "The Moscow Times" analizē, kādas metodes Krievija izmantos jauna "lielgabalu gaļas" papildinājuma gūšanai.