No 12. jūlija Latvijas Kara muzeja filiālē, Liepājas krasta artilērijas baterijā Nr. 2 Liepājas Karostā, Tobago ielā 1, tās apmeklētājiem ir aplūkojams Ukrainas bruņoto spēku iznīcināts Krievijas okupantu tanks “T-72B”, kas jau iepriekš ticis izvietots arī citās Latvijas pilsētās, portālam "Sargs.lv" pavēstīja Aizsardzības ministrijā.
Smagi sakautā elitārā Krievijas 1. gvardes tanku armija drīzumā varētu atgriezties kaujas laukā
ZiņasKrievijas 1. gvardes tanku armija, kas Krievijas militārajā hierarhijā tiek uzskatīta par elitāru vienību un kara gaitā cietusi smagus zaudējumus, tostarp, pēc atkāpšanās no Harkivas apgabala pagājušā gada septembrī, visticamāk, ir papildinājusi savas rindas un atgriezusies Ukrainā pirms prognozētās Krievijas ofensīvas, vēsta “Business Insider”.
Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā apstiprina nepieciešamību turpināt starpvalstu politisko dialogu
ZiņasJaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins šodien apstiprināja nepieciešamību turpināt starpvalstu politisko dialogu un praktisko sadarbību. Tikmēr Krievijas vēstniecības Latvijā tīmekļvietnē publicētajā vēstnieka apsveikumā norādīts, ka viena no galvenajām vēstniecības darba prioritātēm "nemainīgi paliks Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas tautiešu un Lielā tēvijas kara veterānu atbalsts".
Latvijas Jūras spēki būs spēcīgi tik ilgi, kamēr katrs karavīrs saglabās jūrnieka garu. Tas izšķirošos brīžos kaujā var būt pat svarīgāks par bruņojumu, saka Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras Vadības grupas bocmanis Ivars Zvirgzdiņš, kurš nākamā gada sākumā pēc gandrīz 28 dienestā pavadītiem gadiem atvaļināsies.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš ir arī valsts bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks, 26. februāri uzdeva Aizsardzības ministrijai veikt ārkārtas kompleksu pārbaudi par Rietumu un Centrālā militārā apgabala, kā arī vairāku bruņoto spēku spēku veidu kaujas gatavību, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs armijas ģenerālis Sergejs Šoigu.
Jau vairāk nekā 1000 dienas Ukraina varonīgi cīnās pret Krievijas okupantiem, un šajā cīņā diemžēl zaudēti ne vien cilvēki un infrastruktūra, bet arī kultūras mantojuma objekti, par ko neesam raduši tik daudz runāt. Tomēr UNESCO šī gada oktobrī apstiprināja, ka karā zaudēti vai bojāti 457 Ukrainas kultūras mantojuma objekti, tikmēr ...
Neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem frontē, Kremlis neplāno apturēt karu Ukrainā. Tomēr 2026. gads Krievijas reģionālajām pašvaldībām solās būt smags – budžeti izsīkst, brīvprātīgo plūsma mazinās, bet Maskavas noteiktās mobilizācijas kvotas paliek nemainīgas. Pētniece Marija Vjuškova sarunā ar "The Moscow Times" analizē, kādas metodes Krievija izmantos jauna "lielgabalu gaļas" papildinājuma gūšanai.
Kremļa amatpersonas izplata dezinformācijas naratīvus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Krievija izmantoja, lai attaisnotu savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kremļa mērķis ir radīt informatīvo vidi, kas varētu attaisnot iespējamās agresijas pret NATO valstīm, tostarp Somiju un Baltijas valstīm, savā jaunākajā ziņojumā vēsta ASV bāzētā domnīca Kara pētījumu institūts (ISW).
21. janvārī Rīgā notiek Zemessardzes komandiera svinīgā maiņas ceremonija, kurā piedalās Ministru prezidente Evika Siliņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Svinīgajā ceremonijā pulkvedis Aivars Krjukovs Zemessardzes komandiera amatā nomaina brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu, kurš no 27. janvāra būs Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
Otrdien, 21. janvārī, Ministru kabinets Zemessardzes komandiera amatā apstiprināja pulkvedi Aivaru Krjukovu, un jau pulksten 18.00 Rīgā uz AB dambja norisinājās Zemessardzes komandiera svinīgā maiņas ceremonija. Pulkvedis A. Krjukovs amatā nomainījis līdzšinējo Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu, kurš no 27. janvāra kļūs par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.