Pēc varonīgajām atbrīvošanas cīņām, kuru laikā latviešu karavīri nosargāja jauno valsti, Latvijas armija sāka pāriet uz miera laika štatu - īpaša vērība tika pievērsta valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Laikā līdz 1940. gadam tika būvētas jaunas ēkas, armiju apgādāja ar modernu kaujas tehniku, karaskolās Latvijā un ārzemēs zinības apguva daudzi Latvijas ...
1939. gada 1. septembrī ar hitleriskās Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Latvija, sākoties karadarbībai, izsludināja savu pilnīgu neitralitāti, cerot nosargāt valsti ar saviem spēkiem un paļaujoties uz starptautiskajiem līgumiem. Tomēr Latvija jau bija «sadalīta».
Latvijas valsts nodibināšana ir notikums - pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti. Taču bija vajadzīgi divi gadi, lai 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas iedzīvotāji varētu pilnībā nodoties jaunās valsts nostiprināšanas darbiem. Brīvība vēl bija jāizcīna smagās kaujās.
Vispirms bija Baltijas ceļš un barikādes Rīgā. Tomēr ilgi lolotie sapņi piepildījās. Pēc neatkarības atjaunošanas un valstiskuma atzīšanas 1991. gada augustā - septembrī Latvija, līdzīga kā abas pārējās Baltijas valstis, varēja atkal sākt veidot drošības politiku un valsts aizsardzības sistēmu.
4. novembrī Eiropas Savienības dalībvalstis piedalījās pirmajās kopīgajās kibermācībās «Cyber Europe 2010», kuru laikā tika pārbaudītas valstu spējas reaģēt uz sakaru pārrāvumu starp kritiski svarīgiem epārvaldes infrastruktūras objektiem, kas atrodas dažādās valstīs.