Tradicionāli, 29. janvārī, Skrundā notika Karoga dienas pasākums, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Karoga dienas tradīcija aizsākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem ...
Pēc Pirmā pasaules kara beigām situācija Somijā bija ļoti līdzīga jauno Baltijas valstu apstākļiem. Sabrūkot Krievijas impērijai, 1917. gada 6. decembrī līdz tam Krievijas sastāvā kā autonoma administratīva vienība ietilpstošā Somija pasludināja savu valstisko neatkarību. Tomēr jau pēc gada atšķirībā no 1918. gada februārī savu neatkarību pasludinājušajām Igaunijas un Lietuvas, ...
Aicinām Latvijas Kara muzeja filiālē Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā "Airītes" apskatīt jauno brīvdabas ekspozīciju “Kaujas priekšpostenis”, kas mūsdienīgā un interaktīvi pievilcīgā veidā atklāj latviešu karavīru nereti skarbo, taču pienākuma apziņas un profesionalitātes apdvesto pieredzi misijās Kosovā, Afganistānā un Irākā. “Mūsu mērķis ir stāstīt par latviešu karavīra misiju un ...
Kijiva pēc Lukašenko ciniskā "apsveikuma" novēl diktatoram atkalapvienošanos ar Kadafi un Huseinu
ZiņasUkrainas Aizsardzības ministrija uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko cinisko apsveikumu Ukrainas Neatkarības dienā autoritārajam līderim novēlējusi līdzīgi mierīgas debesis, kā arī atkalapvienošanos ar labajiem draugiem - gāztajiem Lībijas un Irākas diktatoriem Muamaru Kadafi un Sadamu Huseinu, kas abi jau devušies viņā saulē.
18. maijā pie Aizsardzības ministrija ēkas pirmo reizi norisinājās Muzeju nakts pasākums “Nakts mistērija: No taurēm līdz lielgabaliem”, kas bija veltīts Latvijas Neatkarības kara un 1919. gada 22. maijā izcīnītās Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem simtgadei. Pasākuma laikā bija apskatāma Latvijas un sabiedroto militārās tehnika, kā arī notika Nacionālo bruņoto ...
Vēstnieks: Krievija vēl nav atmetusi cerību, ka tai izdosies salauzt ukraiņu vēlmi pēc brīvības
ZiņasKrievija pagaidām vēl nav atmetusi cerību, ka tai izdosies salauzt ukraiņu vēlmi pēc brīvības un neatkarības, runājot par vairākām sarunām, kas notikušas starp Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem un nav rezultējušās ar lēmumu pārtraukt karadarbību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
... Pirms 105 gadiem – 1919. gada oktobrī un novembrī – Rīgas Daugavmala bija frontes līnija. Mūsu valsts galvaspilsētas pašā sirdī noritēja, kā vēlāk izrādījās, viena no svarīgākajām Neatkarības kara (1918-1920) kaujām. 1919. gada 12. oktobrī Pēterbaznīcas tornī iekārtojās 2. Cēsu kājnieku pulka novērošanas postenis, kas varēja pārraudzīt bruņoto vilcienu ...
Gaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija aicina pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkanu lentīti
ZiņasGaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad pirms 103 gadiem tika izcīnīta Latvijas brīvībai un neatkarībai izšķirošā uzvara.
„Ar šo uzvaru mēs ieguvām Latvijas austrumu robežu...”. Latgales atbrīvošana 1920.gada janvārī
ZiņasPēc uzvaras pār pulkveža Pāvela Bermonta-Avalova komandēto karaspēku 1919. gada novembrī, lielākā daļa Latvijas teritorijas bija atbrīvota. Ienaidnieka – konkrēti, lielinieku – kontrolē vēl bija palikusi tikai Latgale.
Rīga, 1919. gada 8. oktobris. ''Latvijas Republikas Pagaidu valdības paziņojums. Karu iepriekš nepieteicot, pretēji visā pasaulē pieņemtiem noteikumiem, vācu karaspēks kopā ar dažām krievu nodaļām un zem krievu karaspēka aizsega šorīt sāka uzbrukumu Rīgas virzienā [...] Pagaidu valdības ministru prezidents K.Ulmanis.''