Krievija pagaidām vēl nav atmetusi cerību, ka tai izdosies salauzt ukraiņu vēlmi pēc brīvības un neatkarības, runājot par vairākām sarunām, kas notikušas starp Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem un nav rezultējušās ar lēmumu pārtraukt karadarbību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Pēc vēstnieka paustā, Krievija uz kārtējiem sarunu raundiem ierodas un uzstāda politiskos ultimātus, ko Ukrainas puse kategoriski noraida kā nepieņemamus. Kļava uzsvēra, ka ir arī otrs faktors - tā kā kaujaslaukā Krievijas armijai nav izdevies sasniegt iecerētos mērķus un Ukrainas pretestība tikai vēršas plašumā, kā arī ņemot vēra to, ka masīvās ekonomiskās sankcijas sāk atstāt arvien lielāku negatīvo iespaidu uz Krievijas ekonomiku, tad Krievijas ultimātiem pavisam drīz sāks pietrūkt saturiskā piepildījuma, un tad kādā brīdī būs jāsākas reālām sarunām, kas vērstas uz kara pārtraukšanu un risinājumu meklēšanu.
Jautāts, vai karš starp Ukrainu un Krieviju varētu būt ilgs, ņemot vērā, ka Ukraina nepiekrīt Krievijas izvirzītajām prasībām atzīt Luhansku un Donecku, atzīt Krimu par Krievijas daļu un juridiski vienoties, ka Ukraina nekad nekļūst par NATO dalībvalsti, vēstnieks neizslēdza, ka kādā brīdī šis karš zaudēs savu dinamiku un pārvērtīsies pozīciju karā. Tomēr Ukraina aktīvi turpinās graut un dot triecienus valstī iebrukušajam Krievijas karaspēkam - soli pa solim degradējot tā kaujasspējas, uzskata vēstnieks.
Viņš uzskata, ka Ukrainas dalība NATO ir jautājums, kas ir risināms Ukrainas un NATO starpā un trešajam valstīm, kā Krievijai, tur nav noteikšanas.
Runājot par to, cik būtiski būtu piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, Kļava akcentēja, ka Latvija atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Viņš norādīja, ka tas nav tikai solidaritātes žests, bet gan nopietna ģeopolitiska izšķiršanās, tā ir nopietna motivācija Ukrainas tautai aktīvāk veikt savas valsts reformēšanu.
Vēstnieka ieskatā, ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai likvidētu jebkādas nepareizas ilūzijas vai greizas interpretācijas attiecībā uz Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei, un šāds statuss iedotu arī zināmu drošības garantiju elementu Ukrainai.
Jautāts, cik ātrā laikā Ukrainu varētu uzņemt ES un vai tas vispār notiks, Latvijas vēstnieks Ukrainā sacīja, ka paši ukraiņi lieliski saprot, ka tas nenotiks momentāni, bet gan, ka tas būs ilgāks process. Kļava pauda pārliecību, ka tas notiks un kaut kādā laika perspektīvā Ukraina noteikti kļūs par ES dalībvalsti, ja viņi paši turpinās uzturēt šo politisko virzību.
Vēstnieks uzskata, ka Ukrainas ekonomiskā un intelektuālā potenciāla piesaiste dos milzīgu pozitīvu ieguvumu pašai ES.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādījis, ka Eiropas un NATO rīcība attiecībā uz Krieviju un karu Ukrainā nav bijusi pārāk stingra. Kļava atgādināja, ka prezidents atkārtoti prasījis NATO nodrošināt gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas - tā dēvēto lidojumu aizlieguma zonu.
"Ja tas notiktu, tad tāds solis ļoti spēcīgi ierobežotu Krievijas kaujasspējas pret Ukrainu. NATO to nedara, jo nevēlas pārvērst konfliktu par NATO - Krievijas pilna mēroga karu. Bet, veltot kritiku NATO valstīm par atteikšanos slēgt Ukrainas gaisa telpu, Zelenskis vienlaikus ļoti reālistiski atzīst un pozitīvi novērtē NATO un ES valstu lielo ieguldījumu un palīdzību Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā," pauda Kļava.