NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien atklāja NATO komandvadības elementu - NATO Spēku integrācijas vienību - Viļņā, kas ir viena no pieciem starptautiskajiem militāriem štābiem, kas izveidotas alianses austrumu pierobežā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Izraēlai jau tuvākajā laikā nāksies skaidri definēt savu pozīciju Krievijas sāktajā agresijā pret Ukrainu. ASV nosūtījušas Izraēlai brīdinošus vēstījumus, ka starptautiskās sabiedrības sankcijām pakļautie Krievijas oligarhi nevar slēpt savu naudu Izraēlas bankās, vēsta “The Times of Israel”.
Ukraina atsāks triecienus krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pēc trīs dienu pārtraukuma, uz kuru bija aicinājušas ASV, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ziņo laikraksts “Financial Times”.
Britu izlūki: Krievijas aizsardzības ministra vietnieks zaudējis amatu neatrisināto loģistikas problēmu dēļ
ZiņasĢenerālpulkveža Mihaila Mizinceva atbrīvošana no Krievijas aizsardzības ministra vietnieka amata varētu liecināt par kritiskajām problēmām, ar ko Krievija sastapusies pret Ukrainu izvērstās ieilgušās agresijas gaitā, teikts britu militārā izlūkdienesta ziņojumā.
Ukraina pret Krievijas militāro agresiju aizstāvēsies ar jebkādiem līdzekļiem, arī uzbrūkot Krievijas noliktavām un bāzēm, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Mihailo Podoļaka sacīto platformā “Twitter”, raksta “Ukrainska Pravda”.
Čehija ir gatava nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju aptuveni 100 karavīru, lai stiprinātu NATO austrumu pierobežu un atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, svētdien paziņoja aizsardzības ministrs Martins Stropnickis.
Nākamā gada pavasarī NATO plāno rīkot lielākās kopīgās komandvadības mācības kopš Aukstā kara perioda, lai atstrādātu aizsardzību pret iespējamo Krievijas militāro agresiju, kas būtu vērsta pret kādu no NATO dalībvalstīm, vēsta “Financial Times”.
Krievijas karaspēks ir atstājis Baltkrievijas teritoriju pēc kopīgo mācību "Zapad-2025" noslēguma, taču Ukraina turpina pastiprināti uzraudzīt robežu, jo Baltkrievija joprojām atbalsta Krievijas agresiju. Par to paziņoja Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta pārstāvis pulkvedis Andrijs Deņisenko nacionālo ziņu ēterā.
Agresorvalstī Krievijā strauji sarūk nelikumīgā iebrukuma Ukrainā atbalstītāju skaits. Saskaņā ar pēdējiem slepenajiem socioloģiskajiem datiem, tagad prettiesiski sākto Krievijas agresiju pret Ukrainu atbalsta vien 25% sabiedrības, atsaucoties uz Latvijā bāzēto neatkarīgo Krievijas mediju “Meduza” vēsta ASV izdevums “Newsweek”.
Krievijas agresija Ukrainā skaidri parāda, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāīsteno deputinizācija , ir jāatbrīvojas no Krievijas un īpaši Kremļa ietekmes, jāstiprina informācijas telpas aizsardzība un jālikvidē energoatkarība no agresorvalsts, tā 21. martā aizvadītajā ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.