Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova iecelšana par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri nekādus īpašus panākumus Krievijai nenesīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Ukrainas bruņotie lūdz iedzīvotāju palīdzību un sabiedrībai īpaši lūdz informāciju par ienaidnieka kolonnām, kuru transportlīdzekļi un ekipējums marķēts ar latīņu “V” burtu. Kā norāda Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, šie ir īpaši bīstami Krievijas okupācijas spēku kaujinieki.
Vienīgais veids, kā mazināt Krievijas ietekmi Eiropas politikā, ir panākt, ka Eiropas valstis pēc iespējas mazākā apjomā patērē Krievijas energoresursus. Šādu viedokli intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” pauda NATO Enerģētikas drošības izcilības centra direktors pulkvedis Romualds Petkevičius ( Romualdas Petkevičius ).
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, uzstājoties ar galveno runu Berlīnē, sniedza skarbu un brīdinājumu, paziņojot, ka aliansei ir jāstājas pretī arvien agresīvākas Krievijas realitātei. Uzrunu pasākumā Bavārijā, ko rīkoja Minhenes drošības konference, Rite sāka ar nepārprotamu un tiešu pašreizējā ģeopolitiskā stāvokļa izvērtējumu.
Otrdien, 10. jūnijā, Aizsardzības ministrija parakstīja nodomu vēstuli ar Zviedriju par savstarpēju apņemšanos nākotnē slēgt starpvaldību līgumu par 18 “Archer” 8x8 riteņu artilērijas sistēmu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, potenciāli veicinot arī vietējās aizsardzības industrijas dalību piegādes drošības ķēdē, atklāj Aizsardzības ministrija.
NATO apsver iespēju palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumu minimumu no pašreizējiem 2% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo "Bloomberg" . Šāds lēmums būtu daļa no alianses centieniem pielāgoties jaunajiem drošības izaicinājumiem, ko rada Krievijas agresija un nepieciešamība pēc lielākas neatkarības no ASV.
ANO eksperti nosūtījuši ANO Drošības padomei ziņojumu, kurā apstiprināts, ka pret Ukrainu izmantota Ziemeļkorejā ražota ballistiskā raķete, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", kas iepazinusies ar ziņojuma tekstu. Harkivā pielietota raķete "Hwasong-11", kas tur uzsprāgusi šā gada 2.janvārī, teikts ziņojumā.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiekas ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu (Lloyd Austin), lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, drošības situāciju reģionā un Ukrainā, tostarp turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī ASV un Latvijas prioritātes šovasar gaidāmajā NATO samitā Viļņā.
Pirmdien, 6. februārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece iepazīšanās vizītē tiksies ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Ēriku Marmei ( Eerik Marmei ). Tikšanās laikā amatpersonas pārrunās abu valstu kopīgo vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, reģionālās drošības jautājumus un situāciju Ukrainā, tostarp turpmāko atbalstu Ukrainai.
Latvija atkārtoti uzsver, ka sagaida lēmumus par NATO militāras klātbūtnes palielināšanu Baltijā
ZiņasŅemot vērā Krievijas radītos draudus un konfrontējošo politiku reģionā, šogad jūnijā gaidāmajā NATO Madrides samitā ir jāpieņem konkrēti lēmumi par alianses austrumu flanga drošības stiprināšanu, nedēļas nogalē Berlīnē piedaloties NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē, uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.