14. augustā aizsardzības ministrs Andris Sprūds reģionālajā vizītē apmeklēja Latgali, kur informēja pašvaldību vadītājus un iedzīvotājus par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu un tā nosacījumiem. Reģionālā vizītes ietvaros ministrs Dagdā tikās ar Krāslavas novada iedzīvotājiem, kur skaidroja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojekta nosacījumus un sniedza atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.
Krievijas mērķis gaidāmajās sarunās Aļaskā ir sanaidot Ukrainu ar ASV, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Lietuva ir iegādājusies modernas prettanku mīnas un artilērijas lādiņus, ceturtdien paziņoja Aizsardzības ministrija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ceturtdien Londonā detalizēti apsprieduši drošības garantijas, kas mieru varētu padarīt tiešām noturīgu. Par to sociālajos tīklos pavēstīja Ukrainas prezidents. "Vakar kopā ar visiem partneriem, šodien divpusējā formātā pārrunājām to, kas tiek sagaidīts no tikšanās Aļaskā, un iespējamās perspektīvas," pauda Zelenskis.
Ziemeļkoreja plāno tuvākajā laikā nosūtīt uz Krieviju vēl aptuveni 6000 karavīru, intervijā laikrakstam "The Japan Times" paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Aizsardzības ministrija informē, ka ir izdota pirmā akadēmiskā grāmata par kiberdrošību Latvijā – “ Cybersecurity in Latvia: Forging Resilience amidst Emerging Threats ” (“Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos”), kuras tapšanā piedalījušies eksperti no Aizsardzības ministrijas un CERT.LV, kā arī citi Latvijas un ārvalstu pētnieki un eksperti.
Polija parakstījusi līgumu ar ASV par 3,8 miljardiem dolāru (3,2 miljardiem eiro), lai modernizētu savus iznīcinātājus F-16, trešdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Vācija un sabiedrotie piegādās Ukrainai militāro palīdzību 500 miljonu dolāru (427 miljonu eiro) vērtībā, izmantojot jauno NATO mehānismu.
Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas ir lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija, liecina ANO rīcībā esošie dati.
Krievija turpina saskarties ar nopietnām grūtībām, cenšoties izpildīt aizsardzības pasūtījumus saistībā ar “Kh-59M2/M2A” gaisa–zemes raķešu ražošanu. No 116 uzņēmumiem, kas iesaistīti šo raķešu izstrādē un ražošanā, aptuveni 50 joprojām nav pakļauti starptautiskām sankcijām. Tomēr pat šādos apstākļos Krievijai neizdodas nodrošināt plānoto ražošanas tempu, vēsta “Ukrainska Pravda”.