Ukrainas eksperte: Jāsaprot, ka Krievija ar hibrīdajiem uzbrukumiem gatavojas plašākam konfliktam
ZiņasEiropas valstīm, jo īpaši Baltijas valstīm, ir aktīvi jāgatavojas iespējamai agresijai no Krievijas puses. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta bijušā Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. Kā norāda eksperte, lai laicīgi atturētu Krieviju no tālākiem soļiem, uz jebkuriem hibrīdajiem uzbrukumiem jāseko stingrai un Krievijai saprotamai spēka ...
Apstiprināts Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāns; robežas stiprināšanai paredzēti 303 miljoni eiro
ZiņasOtrdien, 5. martā, Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tā ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas ...
8. jūlijā Liepājā notika Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģa M-06 “Tālivaldis” pavadīšanas ceremonija uz dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1). Mīnu kuģis M-06 “Tālivaldis” dežūru veiks tā komandiera komandleitnanta Artūra Knoka vadībā. Dežūras aktīvā fāze Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā ilgs līdz šā gada oktobrim.
Pirmdien, 27. aprīlī, norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force – JEF) dalībvalstu aizsardzības ministru un augsta līmeņa pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Tās mērķis bija koordinēt rīcību reģionālās drošības stiprināšanai, īpašu uzmanību pievēršot aktuālajiem apdraudējumiem Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos.
Iepirkumi, spēju attīstība un kopīga patrulēšana: Zviedrija un Latvija stiprina militāro sadarbību
ZiņasPiektdien, 16. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons (Pål Jonson) parakstīja ceļa karti aizsardzības sadarbības stiprināšanai starp Latviju un Zviedriju. Tā paredz mērķtiecīgu un praktisku sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes, tādējādi stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un drošību Baltijas jūras reģionā.
Sistemātiskie agresorvalsts Krievijas hibrīdie uzbrukumi, kas vērsti pret Baltijas valstu iedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru, šobrīd ir turpinājums iepriekšējos gados uzsāktajai Krievijas agresijai, taču tie neliecina par šīs valsts gatavošanos drīzam plaša mēroga militāram iebrukumam, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Kremļa amatpersonas izplata dezinformācijas naratīvus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Krievija izmantoja, lai attaisnotu savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kremļa mērķis ir radīt informatīvo vidi, kas varētu attaisnot iespējamās agresijas pret NATO valstīm, tostarp Somiju un Baltijas valstīm, savā jaunākajā ziņojumā vēsta ASV bāzētā domnīca Kara pētījumu institūts (ISW).
Nesenie notikumi, kad Vācija neatbalstīja Igaunijas nodomu nodot ieročus Ukrainai, liecina, ka pat tad, ja valsts rīcībā ir ieroči, to tālāka izmantošana var tikt ierobežota. Tas, protams, nav nekas jauns, taču atgādina, ka tas var būtiski ietekmēt ieroču apriti, skaidro Baltijas progresīvo tehnoloģiju institūta (BPTI) jaunākais pētnieks Donatas Palavenis.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Baltijā un Polijā ir ļoti efektīvs un nozīmīgs atturēšanas solis, un svarīga daļa no NATO plašākas preventīvās un aizsardzības pozīcijas. Tā, viesojoties Lietuvā, kur tika atzīmēta jau piektā gadadiena, kopš tur izvietota NATO kaujas grupa, sacīja alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers.
... • Krievijas ietekme uz Baltijas valstu drošību; • Rekrutēšanas un atlases centrs; • 4. mācību līmeņa noslēguma testa nometne; • Militārā policija; • Zemessargi iekļaujas ES kaujas grupā; • Nāves salas aizstāvēšana; • Misija Bosnijā un Hercegovina; • Sieviete un militārā pasaule; • Amerikāņu YMCA darbība Latvijas armijā 1920. ...