Rezerves latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris Kārlis Gopers (Goppers) savās atmiņās rakstīja, ka «cilvēki, ejot pretī nezināmam, bet apdraudētam liktenim, instinktīvi meklē iespējamo garīgo baudu». Arī latviešu strēlnieki, kuri jau no 1915. gada rudens saskārās ar pozīciju kara skaudro realitāti, nebija izņēmums.