Otrdien Latvijas valdība apstiprināja palīdzību Ukrainai vēl piecu miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu veicinājusi pašatīrīšanos Ukrainas politiskajā arēnā, ievadot prokremlisko politisko partiju šķelšanos, vēsta Ukrainas mediji. Šādi agresorvalsts varētu saskarties ar kārtējām problēmām, proti, pat ja tā spētu okupēt Ukrainu, būtu grūti atrast nodevējus, kurus likt okupācijas pārvaldē.
Pēdējos mēnešos liela starptautiskā uzmanība pievērsta krīzei uz Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas, ko izraisījis Kremļa atbalstītais Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko. Šai krīzei nedaudz norimstot, visa uzmanība nu jau pievērsusies Ukrainas robežai ar Krieviju, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins kārtējo reizi savilcis karaspēku, liecinot par potenciālu iebrukumu, ASV domnīcai ...
Dienu pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē “Twitter” paziņoja, ka NATO līderi “apstiprinājuši”, ka Ukraina saņems rīcības plānu dalībai aliansē, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidri norādījis, ka šāda notikumu attīstība pašlaik nav sagaidāma, ziņo aizsardzības nozares ziņu portāls “Defense News”.