Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu veicinājusi pašatīrīšanos Ukrainas politiskajā arēnā, ievadot prokremlisko politisko partiju šķelšanos, vēsta Ukrainas mediji. Šādi agresorvalsts varētu saskarties ar kārtējām problēmām, proti, pat ja tā spētu okupēt Ukrainu, būtu grūti atrast nodevējus, kurus likt okupācijas pārvaldē.
Medijs “Ukrainskaja Pravda” vēsta, ka pēc Ukrainas prokremliskās partijas “Opozīcijas platforma Za žittja” līdera Jurija Boiko teiktā, no šī politiskā spēka tiks izslēgts deputāts Iļja Kiva, kurš 24.februārī vērsās pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar aicinājumu “atbrīvot Ukrainu no nacistiem”. J.Boiko šo lēmumu skaidroja ar partijas centieniem atbrīvoties no provokatoriem, kuri “sēj naidu un traucē miera procesam”.
“Opozīcijas platforma Za žittja līdz šim visos ārpolitikas un drošības jautājumos, kur saduras Ukrainas un Krievijas intereses, ir ieņēmusi atklāti prokremlisku nostāju. Domājams, ka lēmumu par I.Kivas izslēgšanu no partijas nosaka vairāki apstākļi.
Pirmkārt, minētais spēks nav viendabīgs – tas savulaik tika izveidots tieša Krievijas spiediena pret Ukrainas prokremliskajiem politiķiem rezultātā, un tajā ir apvienojušās divas savstarpēji konkurējošas nometnes. Viena no tām, pie kuras pieder I.Kiva, orientējas uz V.Putina draugu Viktoru Medvedčuku, bet otra - tā sauktais “gāzes klans” - pie kuras pieder J.Boiko, uz Ukrainas oligarhu Dmitro Firtašu un viņa biznesa partneri Serhiju Ļovočkinu.
Otrkārt, Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir veicinājis plašu antikremliskā noskaņojuma pieaugu, tostarp Maskavai tradicionāli simpatizējošo iedzīvotāju vidū.
Treškārt, iespējams, ka“gāzes klans”, kura līderiem ir ievērojami finanšu aktīvi un nekustamie īpašumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, norobežojoties no atbalsta paušanas Krievijai, vēlas izvairīties no potenciālajām Rietumvalstu sankcijām.
Tāpat nav izslēgts, ka, ņemot vērā Kremļa ilgstošo neapmierinātību ar pašreizējiem Ukrainas prokremliskajiem politiķiem saistībā ar viņu nespēju veicināt Krievijas ārpolitisko mērķu Ukrainā realizāciju, S.Ļovočkina grupējums apzinās, ka pat Kijevas kapitulācijas un jaunas marionešu valdības izveides gadījumā tā pārstāvji neieņems vadošus amatus jaunajā varas konfigurācijā.
Tādus, visticamāk, varētu ieņemt ar V.Medvedčuku saistīti cilvēki, 2014.gadā uz Krieviju aizbēgušie bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieki vai arī politiskie margināļi. Krievijas veiktās Krimas aneksijas un tās marionešu izveidotie okupēto Austrumukrainas teritoriju DNR un LNR režīmu piemēri liecina, ka Krievija okupēto teritoriju administrāciju veido no cilvēkiem, kuri līdz tam nav bijuši plaši publiski pazīstami, kuriem nav absolūti nekādas pieredzes valsts pārvaldē un kuri bieži vien ir saistīti ar atklāti krimināliem noziegumiem, kā tas ir bijušās iedzīvotāju krāpšanā vainotās finanšu piramīda MMM vadītāja un DNR līdera Denisa Pušiļina gadījumā.