Krievijas īstenotā masveida gaisa uzbrukuma Ukrainai laikā trešdienas, 30. septembra, rītā bezpilota lidaparāts pārkāpis Moldovas gaisa telpu un pēc tam eksplodējis valsts teritorijā netālu no Hirbovacas ciema. Incidentā cilvēki nav cietuši, bet drona atlūzas izkaisītas vairāku simtu metru rādiusā, ziņo Moldovas amatpersonas.
Drošības stiprināšana nav tikai nākotnes jautājums, jo ir jābūt gataviem visiem dzīves pavērsieniem, arī sliktākajiem, pirmdien uzrunā militārajā parādē Aizkrauklē uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Mēnesi ilgstošais Ukrainas armijas pretuzbrukums netuvojas noslēgumam un var turpināties ar teritoriju atbrīvošanu Luhanskas apgabalā, secinājuši ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi.
Krievijai nav tīkama Baltijas valstu patstāvīga rīcība, nosūtot pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", kā arī prettanku raķešu sistēmas "Javelin" Ukrainas pašaizsardzības spēju stiprināšanai, situāciju vērtēja politologs Ojārs Skudra.
Krievijas atgriešanās pasaules industriāli attīstīto valstu grupā G7 pārskatāmā nākotnē nav paredzama, atzina Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu, taču aizsardzības resora plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Turcija nav lūgusi nozīmīgu militāru palīdzību no NATO saistībā ar tās kampaņu pret ekstrēmistu grupējumu "Islāma valsts" un kurdu separātistu grupējumu “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK), pirmdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Nav nejaušība, ka NATO Noturības simpozijs notiek tieši Latvijā, jo Latvija veic nozīmīgu ieguldījumu mūsu kopējā drošībā,” trešdien savā videouzrunā pauda NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana (Mircea Geoană), atklājot NATO Noturības simpoziju “Noturība satricinājumu laikmetā”, kas šogad notiek Rīgā no 25. līdz 27. aprīlim.
