Turcija nav lūgusi nozīmīgu militāru palīdzību no NATO saistībā ar tās kampaņu pret ekstrēmistu grupējumu "Islāma valsts" un kurdu separātistu grupējumu “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK), pirmdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš arī brīdināja Turciju, ka tās bombardēšanas kampaņa var apdraudēt pamieru starp Turciju kurdu separātistiem.
"Turcijai ir ļoti spēcīga armija un ļoti stipri drošības spēki. Tādēļ nav bijuši nekādi lūgumi pēc nozīmīga NATO militārā atbalsta," Stoltenbregs sacīja intervijā Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.
NATO ģenerālsekretārs apsveica Turcijas pievienošanos cīņai pret "Islāma valsti", bet uzsvēra, ka "pašaizsardzībai ir jābūt proporcionālai".
NATO valstu vēstnieki otrdien tiksies sanāksmē, kas sasaukta pēc Turcijas pieprasījuma, lai apspriestu Turcijas militārās operācijas pret “Islāma valsti” un PKK.
Turcija izmantoja NATO dibināšanas līguma klauzulu, kas ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt visu 28 NATO valstu vēstnieku sanāksmi, ja, “pēc kādas dalībvalsts uzskata, ir apdraudēta to teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".
Turcija pagājušonedēļ pēc bruņotas vardarbības uzplūdiem šajā valstī sāka pārrobežu "pretterorisma" ofensīvu pret “Islāma valsts” džihādistiem Sīrijā un PKK kaujiniekiem Irākas ziemeļos, bombardējot to pozīcijas gaisa triecienos un ar artilēriju.