NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu pierobežā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Meklēšanas rezultāts
1.septembrī stājās spēkā Ziemeļatlantijas Padomes 31. jūlija lēmums, ar kuru tā piešķīra starptautiska militārā štāba statusu jaunizveidotajiem alianses komandvadības elementiem, kuriem dots nosaukums "NATO Spēku integrācijas vienība".
Par spīti pieaugošajam spriedzei attiecībās ar Krieviju un solījumiem palielināt aizsardzības budžetu, daudzas NATO dalībvalstis aizsardzībai tērēs mazāk, pavēstījusi pētnieku organizācija "The European Leadership Network" (ELN).
6. augustā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles kuģis „Tālivaldis” uzsāka dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Kuģa komandieris kapteiņleitnants Armands Grebežs un komanda vairāk nekā 45 karavīru sastāvā pildīs dienesta uzdevumus Baltijas un Ziemeļu jūrā grupas sastāvā līdz šā gada 31. decembrim.
3. jūnijā NATO Aizsardzības ministri tikšanās laikā nolēma līdz 2016. gada beigām pagarināt NATO pirātisma apkarošanas operāciju “Ocean Shield”.
Francija, sākot no svētdienas, norīkojusi četrus iznīcinātājus NATO patruļām Baltijas valstu gaisa telpā, trešdien, viesojoties Vašingtonā, paziņojis Francijas Aizsardzības spēku virspavēlnieks ģenerālis Pjērs de Viljērs.
NATO ir jāsper tālāki soļi, lai aizsargātu dalībvalstis, arī veicot atbilstošu bruņoto spēku izvietošanu un rīkojot manevrus, piektdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
