Šī gada 4. novembrī, aizsākot Patriotus mēnesi, Zemessardze, operatīvie un glābšanas dienesti, valsts kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas un mediju pārstāvji kopīgā pasākumā atklāja valsts mēroga noturības iniciatīvu “Mana Latvija. Mana atbildība”. Tās mērķis ir stiprināt sabiedrības gatavību krīzēm, veicināt katra iedzīvotāja individuālo atbildību un praktisko līdzdalību valsts aizsardzībā un civilajā aizsardzībā.
Kā rāda jaunākie starptautiskie pētījumi, ko sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat” veikusi nevalstiskā organizācija “Siren”, Baltijas un Skandināvijas sabiedrības kopējā sagatavotība ārkārtas situācijām joprojām ir zema. Tikai 1–2% iedzīvotāju reģionā ir pilnībā sagatavota ārkārtas gadījumu (72 stundu) soma, savukārt vienam no pieciem (20%) ir apkopotas pamatlietas ātram izbraukumam. Līdzīga situācija vērojama arī darba vietās — Latvijā par krīzes plāna esamību savā uzņēmumā vai iestādē dzirdējusi vien piektā daļa strādājošo. Šie dati apliecina, ka sabiedrības informēšana un aktīva iesaiste ir īpaši savlaicīga.
Iniciatīvas organizatori uzsver, ka noturība nav vienreizējs pasākums, bet gan ikdienas darbs. Pasākuma laikā sabiedrība tika iepazīstināta ar pieciem valsts noturības pamatprincipiem:
Individuālā atbildība: Uzņēmības izrādīšana, nevis paļaušanās, ka visu atrisinās citi.
Gatavība un zināšanas: Izpratne par rīcību ārkārtas un krīzes situācijās.
Aktīva līdzdalība: Savu prasmju, resursu un iespēju izmantošana kopējam labumam.
Solidaritāte un sadarbība: Palīdzības sniegšana līdzcilvēkiem un kopienas stiprināšana.
Ilgtermiņa apņemšanās un rīcība: Apziņa, ka stipra Latvija sākas ar katra personīgo lēmumu nepalikt malā.
Eksperti diskusijās norāda, ka praktiskā krīžu pieredze (piemēram, plūdi Jēkabpilī vai vasaras vētras) rāda: izšķiroša nozīme ir kaimiņu un kopienas atbalstam. Ārkārtas situācijās iedzīvotāji visupirms paļaujas uz radiem un draugiem. Tāpēc noturības kampaņa aicina pievērst uzmanību arī ievainojamākajām sabiedrības grupām — piemēram, pilsētu senioriem, kuri bieži vien nelieto sociālos tīklus vai kaimiņu saziņas grupas.
Tāpat pašvaldībās un valstī tiek attīstīts noturības punktu tīkls. Par šādiem atbalsta punktiem krīzes brīdī var kļūt bibliotēkas, muzeji un kultūras nami, kas nespējas gadījumā spēj nodrošināt sakarus, informācijas apmaiņu un sniegt patvērumu.
Kampaņas ietvaros dienestu pārstāvji atgādina arī par katras ģimenes medicīnas aptieciņas obligāto minimumu:
Pretdrudža un pretsāpju medikamenti;
Unificētie pirmās palīdzības līdzekļi (marles saites, žņaugi, apdegumu putas);
Antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļi un medikamenti gremošanas traucējumiem.
Iniciatīvā apvienojušās valstiskās un nevalstiskās organizācijas: Zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts krīzes vadības centrs, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvas (VIKI) pārstāvji (“LMT grupa”, “Latvijas valsts meži”, “Sadales tīkls”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvenergo”), Latvijas Sabiedriskais medijs, portāls “Delfi.lv”, kā arī nodibinājumi “Ziedot.lv” un “Uzņēmēji mieram”.
Stratēģisko nozaru pārstāvji uzsver infrastrukturālās noturības nozīmi. AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atzīmēja, ka meža infrastruktūra nodrošina Nacionālo bruņoto spēku mobilitāti un kalpo kā stratēģisks energoresurss: “Vecā labā malkas krāsniņa mūs pasargās jebkādas energokrīzes apstākļos un sasildīs mājokli.” Savukārt Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons uzsvēra, ka operatīvo dienestu ikdienas darbs ir risku savlaicīga paredzēšana un tūlītēja rīcība.
Paralēli kampaņai tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par Zemessardzes atbalstītāja statusu. Balstoties Ukrainas pieredzē, šis formāts ļaus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO sniegt praktisku, loģistisku un materiālu atbalstu aizsardzības nozarei un civilajiem dienestiem arī bez tiešas stāšanās militārajā dienestā.
Noturības iniciatīvas autors Valts Ernštreits atgādina, ka pirmais solis ir katra lēmums nepalikt malā. Iedzīvotājiem tiek piedāvātas plašas iespējas līdzdarboties:
Pievienoties Zemessardzei vai Jaunsardzei;
Iziet rezervistu militāro pamatapmācību vai pieteikties Valsts aizsardzības dienestam;
Kļūt par Zemessardzes atbalstītāju vai iesaistīties civilās aizsardzības brīvprātīgo komandās;
Apgūt pirmās palīdzības prasmes un iepazīties ar lietotni 112 un 72 stundu somas saturu;
Pievienoties pazudušu cilvēku meklēšanas vienībām vai kļūt par asinsdonoru;
Aktīvi darboties savas apkaimes un pašvaldības iedzīvotāju NVO.
