Diskusija: Sabiedrības iesaiste aizsardzībā pieaug, taču nelojalitātes problēma jārisina ilgtermiņā

Diskusijā piedalījās Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors, Andrejs Faibuševičs, kluba “Artilērijas pagrabi” īpašnieks, pulkvežleitnants Jānis Svilpe, Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris, un Kaspars Galkins, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors. Diskusiju vadīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece, dr. sc. pol. Ieva Bērziņa.

Diskusijas ievadā Ieva Bērziņa pauda, ka šoreiz saruna iecerēta tieši par hibrīdkara un informācijas kara aspektu, tāpēc kā norises vieta izvēlēta tieši Daugavpils, kas kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā ne reizi vien nonākusi plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanības centrā ar atsevišķu iedzīvotāju grupu atklāti pausto atbalstu Krievijas noziedzīgajam karam.

Image

Tomēr nesen nopludinātie dokumenti, ko publicēja “Re: Baltica”, apliecina Krievijas intereses Baltijas valstīs, to īstenošanai izmantojot tādus instrumentus kā politiskā karadarbība, uzsvēra NAA pētniece, un sava ievada noslēgumā diskusijas dalībniekiem jautāja: “Cik lielā mērā t.s. “krievu pasaule” joprojām ir konstatējama dažādās Latvijas sabiedrības dzīves jomās?”

Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors, diskusijas kontekstā atzinīgi vērtēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pieņemto likumu par toponīmu derusifikāciju un pauda, ka līdzīgs likums būtu nepieciešams arī Latvijai. Viņaprāt, tas ierobežotu Krievijas “maigās varas” izpausmes, kas izpaužas ielu un vietu nosaukumu, mākslas darbu, pieminekļu un citu kultūras, kā arī sporta izpausmju veidā.

Skolas direktors asi kritizēja Daugavpils un Rēzeknes pilsētu vadības nostāju kara jautājumā un pauda viedokli, ka Daugavpils kopumā nav lojāla valstij, aicinot valdību atlaist Daugavpils domi un pārņemt pilsētu valsts pārvaldē. Papildus tam Aivars Broks iestājās par stingru vēršanos pret naida kurināšanu un nelojāliem izteikumiem un darbībām, aicināja izveidot arī valsts televīzijas un radio kanālus krievu valodā objektīvas informācijas nodošanai, kā arī iestājās par aizsardzības objektu, tostarp NATO bāzes izvietošanu Daugavpilī.

Image

“Manuprāt, skatījums par Krievijas patriotu skaita samazināšanos ir nepamatoti optimistisks. Pēdējā laika notikumi ir strukturējoši nelatviešu populācijai,” diskusijas turpinājumā pauda kluba “Artilērijas pagrabi” īpašnieks Andrejs Faibuševičs.  

“Mums nav jācenšas padarīt uzticamus valstij nelojālus cilvēkus. Mums ir jādomā, kā atgriezt lojālos Latvijas pilsoņus no ārzemēm. Jāstrādā tikai ar tiem iedzīvotājiem, ar kuriem ir iespējams rezultāts,” savu pārliecību pauda Andrejs Faibuševičs. “Latvijas sabiedrība jānoskaņo uz to, ka nav iespējams aptvert neaptveramo. Mēs nespēsim konkurēt ar Krievijas propagandu. Daļa iedzīvotāju mums civilizētā veidā ir jādabū prom no valsts.”

Pulkvežleitnants Jānis Svilpe, Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris, apliecināja, ka nešaubās par bruņoto spēku spēju un vēlmi aizstāvēt valsti, tomēr kritizēja novēlotu likuma pieņemšanu par obligātu pašvaldību civilās aizsardzības plānā paredzētu rīcību militāra apdraudējuma gadījumā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins turpinājumā norādīja, ka iepriekšējo runātāju minētās problēmas nav svešas un labi zināmas arī Aizsardzības ministrijai.

“Es piekrītu, ka sabiedrībā ir zināma daļa iedzīvotāju, ar ko Krievija gadiem ir strādājusi un turējusi savas ietekmes zonā. Un būs noteikts procents cilvēku, kas nemainīsies. Taču ne mēs šobrīd varam lemt, ko ar šiem cilvēkiem iesākt,” savu redzējumu pauda Kaspars Galkins. “Taču es ar cerību skatos uz to sabiedrības daļu, kas pagājušā gada laikā ir sapratuši, kurā pusē viņi atrodas. Mums jākoncentrējas uz šiem cilvēkiem, jādomā, kā viņus iesaistīt.”

Image

Viņš uzsvēra, ka tieši Latgales reģionā ministrija novērojusi vislielāko ieinteresētību un vēlmi meklēt un piedāvāt dažādus risinājumus drošības situācijas uzlabošanai. “Neraugoties uz Krievijas milzīgajiem tēriņiem propagandai, nav izdevies panākt simtprocentīgu uzvaru – ne Latvijā, ne Ukrainā. Taču šī problēma ir risināma ilgtermiņā,” viņš piebilda.

Diskusijas noslēgumā pulkvežleitnants Jānis Svilpe vēlreiz atgriezās pie sabiedrības gatavības iesaistīties valsts aizsardzībā korelācijā ar cilvēku dzīves līmeni un izglītību, izsakot bažas, ka ilgstoši nav tikusi pievērsta uzmanība tieši jaunatnes patriotiskajai audzināšanai, un šo procesu iespaidā mūsdienu Latvijas sabiedrība ir lielā mērā patērnieciska, orientēta uz citām vērtībām.

Image