The Jamestown Foundation: Projekts “Rail Baltica” virzās uz priekšu, bet būvniecība kavējas

SABIEDRĪBA I 20.07.2020
Sargs.lv/The Jamestown Foundation Baltija drošība sabiedrība transports

Foto: Publicitātes foto

Daudznacionālais “Rail Baltica” projekts, kurš jau kopš 2014. gada ir dažādos plānošanas un projektēšanas posmos, pērnā gada sākumā beidzot iegājis reālas būvniecības fāzē. Igaunijā un Lietuvā darbi jau notiek, taču Latvijā būvniecību plānots sākt šoruden, kā iepriekš norādījis Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Lai arī projekta izstrādātāji apgalvo, ka 870 kilometru garā dzelzceļa līnija tiks pabeigta laikā – līdz 2026. gadam, projekta grafikā vērojamas vairākas kavēšanās, raksta ASV domnīca “The Jamestown Foundation”.

Elektrificētā ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica” savienos Varšavu, Kauņu, Viļņu, Rīgu, Tallinu un netieši arī Somiju. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 5,79 miljardiem eiro. “Rail Baltica” Latvijas posms paredz būtiskas izmaiņas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kā arī papildu pasākumus, lai dzelzceļu integrētu Rīgas esošajos transporta infrastruktūras tīklos. Savukārt “Rail Baltica” Igaunijas posms ir sadalīts trīs daļās, un projektēšanas darbi jau notiek Tallinas – Rapla un Rapla – Tootsi posmos. Plānots arī būvniecības sākums uz 17 ceļu viaduktiem. Tikmēr Lietuva šobrīd paātrina projektēšanas darbus posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai, atsaucoties uz Starptautiskajā dzelzceļa žurnālā minēto, raksta “The Jamestown Foundation”.

Kad “Rail Baltica” tiks pabeigts, tas sola sniegt ieguldījumu visu trīs Baltijas valstu drošībā, veicinot arī vienmērīgāku militāro mobilitāti un loģistiku sabiedroto karaspēkam, ierodoties Baltijas reģionā no bāzēm Polijā un Vācijā, par ko domnīca rakstījusi jau iepriekš.

Neskatoties uz optimistiskajiem oficiālajiem paziņojumiem par projekta progresu, šī gada sākuma ziņojumi norāda uz aizvien pieaugošu kavēšanos. “Sabiedrības acīs “Rail Baltica” projekts ir labi progresējis 2019. gadā, bet reālajā dzīvē situācija ir citādāka, un projekta īstenošana atpaliek par vairākiem gadiem,” izteicies Timo Rīhimeki (Timo Riihimäki), bijušais Baltijas kopuzņēmuma “RB Rail” priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka šāda mēroga projekts nevar vienmērīgi virzīties uz priekšu, kad visi lēmumi ir atkarīgi no kvorumu nodrošināšanas, veto tiesībām un vienprātīgas vienošanās ar visām pusēm.

“Šogad, kad sākas pirmie reālie būvdarbi - vairāku tiltu un viaduktu izbūve, kā arī jaunu dzelzceļa sliežu būve un staciju rekonstrukcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, ir kļuvis acīmredzams, ka projekta sākotnēji plānotie termiņi nebūs sasniegti,” tā šī gada februāra sākumā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” T. Rīhimeki.

Savukārt izdevumā “Baltic Times” 2019. gada maijā tika pausts, ka Latvija un Igaunija vaino Lietuvu, kas no Kauņas līdz Polijai ir uzbūvējusi nepareiza veida sliedes un tāpēc aizkavēšanos nevar tik ātri novērst. Turklāt vilciens starp Kauņu un Bjalistoku sāka kursēt jau 2016. gadā, un aptuveni 200 kilometru garais brauciens ilgst gandrīz piecas stundas, kas ir tālu no solītā modernā ātrgaitas savienojuma. “The Jamestown Foundation” autors, atsaucoties uz “Re:Baltica”, raksta – acīmredzot ir divi veidi, kā atrisināt šo problēmu.

Pirmais ir pilnībā atjaunot esošo dzelzceļa līniju, otrs – jaunu paralēlu sliežu izbūve, taču abi varianti prasa daudz finansējuma. Sākotnējās aplēses rāda, ka abos gadījumos izmaksas būtu no 600 līdz 700 miljoniem eiro – gandrīz divreiz vairāk nekā Lietuva iztērēja, izveidojot šobrīd darbojošos dzelzceļa līniju. Tas palielinātu Lietuvas daļas izmaksas kopējā “Rail Baltica” projektā vismaz par 24 procentiem. Tikmēr pārējās divās Baltijas valstīs pastāv citi svarīgi klupšanas akmeņi – Latvija un Igaunija krietni atpaliek no grafika, sagatavojot zemi augšup un lejup no jaunā dzelzceļa koridora.

Saskaņā ar oficiāli publicētajiem plāniem “Rail Baltica” būvniecību paredzēts pabeigt 2025. gadā, vilcieniem sākot kustību 2026. gadā. Taču Latvijas satiksmes ministrs T. Linkaits jau 2019. gadā brīdināja, ka dzelzceļa projekts “ir aizkavējies vismaz divus-divarpus gadus, un ir skaidrs, ka līdz 2026. gadam tas netiks pilnībā izbūvēts.

“Mums visiem ir skaidrs, ka kavēšanās projekta īstenošanā ir ļoti nozīmīga. Saskaņā ar jaunāko novērtējumu pirmie divi Eiropas finansēšanas līgumi, kuri noslēgti 2014. un 2015. gadā, jau ir iekavēti par vairāk nekā diviem gadiem,” tā Baltijas premjerministru sanāksmes laikā 2018. gada decembrī Viļņā, Lietuvā sacīja Eiropas Komisijas Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs (Henrik Hololej). Tikmēr šī gada aprīlī Lietuvas medijs ‘LRT” vēstīja, ka “Rail Baltica” projekta revīzija, kas publicēta pagājušā gada janvārī, atklāja budžeta pārsniegšanas riskus un sākotnējā grafika neievērošanu. Tāpēc Eiropas Komisija, Latvija un Igaunija vēlētos lielāku centralizāciju Baltijas kopuzņēmumā, kas koordinē projektu.

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas satiksmes ministri videokonferences laikā šī gada aprīļa beigās apsprieda “Rail Baltica” projekta ieviešanas statusu. Viņi novērtēja, ka Covid-19 pandēmija nav mazinājusi projekta īstenošanu un bija vienisprātis, ka “Rail Baltica” attīstība varētu būt tas virzošais spēks, kas palīdz Baltijas reģiona ekonomikai pārvarēt veselības krīzes radītās negatīvās sekas. Tajā pašā laikā viņi pauda bažas par to, kā vislabāk uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus, kas virza reģionālā ātrgaitas dzelzceļa būvniecību.

Kā raksta noslēgumā rezumē autors, pat, ja “Rail Baltica” projekts joprojām saskaras ar vairākām politiskām, administratīvām un tehniskām problēmām, tas tomēr sasniedz visizlēmīgākos projekta attīstības posmus. Panākumi būs atkarīgi no ciešākas sadarbības starp Baltijas valstu galvaspilsētām, kā arī no efektīvas korporatīvās vadības.

The Jamestown Foundation: Projekts “Rail Baltica” virzās uz priekšu, bet būvniecība kavējas

Dalīties ar šīs lapas saturu!