ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners ceturtdien, 12. novembrī, plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, lai apspriestu turpmāko diplomātisko procesu un mēģinātu panākt Maskavas piekrišanu Eiropas valstu pārstāvju dalībai nākamajās sarunās.
Vienlaikus amerikāņu sarunvedēji vēlas saņemt no Krievijas jaunu priekšlikumu par Eiropas drošības sistēmas nākotni. Kā ziņo “Axios”, atsaucoties uz diviem informētiem avotiem, Vašingtona sagaida, ka šāds dokuments ietvers ne tikai Krievijas tradicionāli izvirzītās prasības NATO, bet arī konkrētus Maskavas piedāvātos soļus spriedzes mazināšanai.
Šāda pieeja iezīmē būtisku pavērsienu diplomātiskajās diskusijās, jo jautājums par kara izbeigšanu Ukrainā arvien ciešāk tiek sasaistīts ar visas Eiropas drošības arhitektūras nākotni. Tas ir īpaši nozīmīgi NATO austrumu flanga valstīm, tostarp Latvijai, kuru aizsardzībā izšķiroša loma ir alianses kolektīvās aizsardzības garantijām un sabiedroto militārajai klātbūtnei.
ASV vēlas redzēt Eiropu pie sarunu galda
Viens no galvenajiem Vašingtonas tuvākajiem mērķiem ir panākt Eiropas valstu tiešu iesaistīšanos miera sarunās, kuras līdz šim norisinājušās ASV, Ukrainas un Krievijas trīspusējā formātā.
Pēc divu dienu ilgajām sarunām Abū Dabī Dž. Kušners izdevumam “Politico” atzina, ka Eiropas pārstāvju klātbūtne ir nepieciešama, lai sarunu procesā izdotos panākt būtisku progresu.
Viņš norādīja, ka šo nostāju amerikāņu pārstāvji jau vairākkārt pauduši gan V. Putinam, gan Krievijas delegācijai, uzsverot, ka bez Eiropas līdzdalības nav iespējams pilnvērtīgi risināt jautājumus, kas tieši skar kontinenta drošību.
Kušners pauda cerību, ka gaidāmajā tikšanās reizē Maskavā izdosies saņemt Krievijas prezidenta piekrišanu Eiropas pārstāvju iesaistīšanai nākamajā sarunu kārtā.
Šāda piekrišana, pēc viņa domām, ļautu būtiski pavirzīties uz priekšu jautājumos, kuros līdz šim saglabājušās dziļas domstarpības.
Pašreizējās sarunās Eiropas valstis nav pilnībā izslēgtas no diplomātiskā procesa. Pirms Abū Dabī tikšanās un pēc tās ASV un Ukrainas pārstāvji informēja Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Eiropas Savienības un NATO diplomātus par sarunu gaitu.
Tomēr šīs konsultācijas atšķiras no pilntiesīgas līdzdalības pašās Krievijas un Ukrainas sarunās, un tieši šādu statusu Vašingtona tagad vēlas panākt Eiropas pārstāvjiem.
Maskava joprojām iebilst pret Eiropas iesaistīšanos
Neraugoties uz ASV centieniem paplašināt sarunu formātu, Krievija pagaidām nav izrādījusi gatavību piekrist Eiropas valstu tiešai līdzdalībai.
Krievijas delegācijas vadītājs, prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis pēc Abū Dabī sarunām asi kritizēja vairāku Eiropas valstu vadību, apsūdzot to Ukrainas kara turpināšanas veicināšanā.
Viņš arī apšaubīja, kādu ieguldījumu Eiropas valstu pārstāvji varētu sniegt sarunu procesā, ja Maskavas skatījumā no viņiem nav saņemti pieņemami priekšlikumi kara izbeigšanai.
Vienlaikus V. Medinskis atzina, ka Krievija vēlas panākt daudz plašāku vienošanos par Eiropas drošības sistēmas nākotni.
Šāda nostāja atklāj būtisku pretrunu Maskavas diplomātiskajā pieejā. Krievija vēlas panākt vienošanos, kas ietekmētu visas Eiropas drošību, taču vienlaikus pretojas Eiropas valstu tiešai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā.
ASV administrācija savukārt uzskata, ka bez Eiropas piekrišanas šāda vienošanās nebūtu īstenojama.
Vašingtona pieprasa Krievijai ne tikai garantijas, bet arī konkrētas saistības
Kā vēsta “Axios”, viens no būtiskākajiem Abū Dabī sarunu jautājumiem bija iespējamās jaunās Eiropas un Krievijas drošības vienošanās saturs.
Sarunu laikā Krievijas pārstāvji atkārtoti atsaukušies uz 2021. gadā Maskavas izvirzītajām prasībām ASV un NATO. Krievijas delegācija apgalvojusi, ka V. Putina lēmums sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā bijis saistīts ar toreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas nespēju apmierināt Maskavas pieprasītās drošības garantijas.
Šis ir Krievijas delegācijas paustais kara attaisnojums, nevis neatkarīgi apstiprināts iebrukuma cēloņu skaidrojums.
Atbildot uz Maskavas nostāju, Dž. Kušners un S. Vitkofs norādījuši, ka kopš 2021. gada starptautiskā drošības situācija ir būtiski mainījusies.
Tādēļ ASV aicinājušas Krieviju izstrādāt jaunu priekšlikumu, kurā līdzās tās drošības prasībām būtu skaidri definētas arī Maskavas saistības.
Saskaņā ar “Axios” informāciju šajā dokumentā būtu jāparedz konkrēti, savstarpēji deeskalācijas pasākumi, kā arī jāsniedz Eiropas valstīm pārliecība, ka Krievija nākotnē neīstenos jaunus militārus uzbrukumus.
Šāda prasība ir būtiska, jo iepriekš Maskavas piedāvātajos drošības vienošanās projektos galvenā uzmanība tika pievērsta NATO darbības ierobežošanai un Krievijas pieprasītajām garantijām.
Jaunajā ASV pieejā vismaz deklaratīvi uzsvērts, ka drošības garantijām jābūt savstarpējām un ka arī Krievijai jāuzņemas saistības, kuru izpildi varētu vērtēt pārējās iesaistītās valstis.
Tomēr pagaidām nav zināms, kādi konkrēti pasākumi varētu tikt iekļauti iespējamajā dokumentā un vai Krievija vispār būtu gatava pieņemt šādu pieeju.
Eiropas valstis pret iespējamo vienošanos izturas piesardzīgi
Neraugoties uz ASV deklarēto vēlmi nodrošināt Eiropas līdzdalību, daudzas Eiropas valdības pret ideju par jaunu drošības vienošanos ar Krieviju izturas ar ievērojamu piesardzību.
Šo nostāju nosaka gan Krievijas iepriekšējā rīcība, gan jautājumi par to, kā nākotnē varētu nodrošināt iespējamas vienošanās ievērošanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pirms sarunām Abū Dabī uzsvēra, ka jaunas Eiropas drošības arhitektūras apspriešanai jānotiek pēc Krievijas kara izbeigšanas Ukrainā.
Eiropas Komisija šo nostāju atkārtoti skaidroja arī 9. novembra preses brīfingā, norādot, ka diskusijām par Eiropas drošības sistēmu jāseko konflikta beigām.
Tomēr, kā ziņo “Axios”, Abū Dabī klātesošie Eiropas pārstāvji piekrituši iespējamās Ukrainas miera vienošanās un nākotnes drošības sistēmas jautājumus apspriest paralēli.
Vienlaikus eiropieši uzsvēruši, ka galīgos lēmumus par Eiropas drošības arhitektūru iespējams pieņemt tikai pēc kara izbeigšanas.
Abū Dabī sarunās bez būtiska izrāviena
ASV starpniecībā 10. un 11. novembrī Abū Dabī notikušās sarunas bija pirmā tiešā Ukrainas un Krievijas delegāciju tikšanās šādā formātā pēc aptuveni deviņu mēnešu pārtraukuma.
Lai gan sākotnēji sarunas tika raksturotas kā konstruktīvas, otrajā dienā kļuva skaidrs, ka būtiskākās domstarpības joprojām nav atrisinātas.
Dž. Kušners pēc sarunām atzina, ka starp pusēm pašlaik nepastāv savstarpēja uzticēšanās un diskusijas bijušas sarežģītas.
Īpaši smags jautājums joprojām ir Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju nākotne.
Maskava turpina izvirzīt teritoriālas prasības, savukārt Ukraina uzsver, ka tās suverenitāte un teritoriālā integritāte nevar kļūt par piespiedu piekāpšanās objektu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādījis, ka jautājumi par Ukrainas teritoriju nākotni risināmi valstu vadītāju līmenī, nevis tikai sarunvedēju tikšanās laikā.
Savukārt ASV pārstāvji atzīst, ka uzticēšanās trūkums starp Maskavu un Kijivu ir viens no galvenajiem šķēršļiem turpmākam progresam.
Tomēr sarunās panākta principiāla vienošanās par plašu karagūstekņu apmaiņu, kas varētu kļūt par vienu no lielākajām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Paredzēts, ka galīgais atbrīvojamo personu skaits un apmaiņas nosacījumi tiks precizēti turpmākajās sarunās.
Šī vienošanās tiek uzskatīta par nozīmīgu humanitāru rezultātu, taču tā pati par sevi nenozīmē, ka ir panākts progress jautājumos par uguns pārtraukšanu, okupētajām teritorijām vai Ukrainas ilgtermiņa drošības garantijām.
Izšķirošās sarunas vēl tikai priekšā
Pēc Abū Dabī sarunu noslēguma diplomātiskā procesa uzmanības centrā nonāk 12. novembrī plānotā ASV pārstāvju tikšanās ar Vladimiru Putinu Maskavā.
Dž. Kušners un S. Vitkofs vēlas saņemt Krievijas prezidenta piekrišanu nākamās sarunu kārtas paplašināšanai, kā arī panākt progresu jautājumā par jaunu Eiropas drošības vienošanās priekšlikumu.
Pēc Maskavas apmeklējuma ASV pārstāvji plāno doties uz Dublinu, kur paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
