Šonedēļ Polijā sāksies “Labās gribas koalīcijas” valstu militārās mācības, kas kalpos kā gatavošanās Eiropas daudznacionālo spēku izvietošanai Ukrainā pēc kara noslēguma ar krieviju. Par to, atsaucoties uz vairāku Eiropas valstu aizsardzības ministriju paziņojumiem, vēsta ASV aizsardzības nozares portāls “Defense News”.
Mācības notiek laikā, kad krievijas un Ukrainas sarunvedēji gatavojas tikties 10. un 11. novembrī.
Lielbritānija un Francija no 9. līdz 22. novembrim kopīgi vadīs mācības “KOALICJA 26.2”, kurās piedalīsies 2800 karavīru no 11 valstīm.
Mācības notiks Polijā, Francijā un Turcijā “Labās gribas koalīcijas” daudznacionālo spēku formējuma “Multinational Force-Ukraine” (MNF-U) ietvaros.
ASV karavīri šajās mācībās nepiedalīsies.
Kopumā mācībās piedalīsies karavīri no Beļģijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas, Turcijas un Lielbritānijas.
Saskaņā ar Francijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu apmācības sagatavos karavīrus potenciālajām operācijām, kas varētu ietvert Ukrainas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Ukrainas bruņoto spēku apmācību, palīdzību Ukrainas gaisa telpas aizsardzībā un Melnās jūras atmīnēšanu.
Šādu spēku izvietošana Ukrainā būtu daļa no plašākām Ukrainai paredzētajām drošības garantijām.
Tiek ziņots, ka MNF-U nebūs miera uzturēšanas vai pamiera uzraudzības mandāta, un šie spēki nedarbosies NATO vadībā. Tie tiktu izvietoti Ukrainā tikai pēc pamiera noslēgšanas ar agresorvalsti krieviju un pēc Kijivas pieprasījuma.
Mācībās tiks pārbaudīta arī spēku komandvadības un kontroles kārtība, kā arī vērtēts, kā dažādas vienības spēj integrēties un efektīvi darboties kā vienots daudznacionāls spēks, teikts Lielbritānijas paziņojumā.
Lielbritānija uz mācībām nosūtīs 300 karavīrus, tostarp 7. vieglās mehanizētās brigādes karavīrus, kas pazīstami ar iesauku “Desert Rats”, lai pilnveidotu loģistikas un spēku pārvietošanas procedūras.
Varšava pēc kara koordinēs MNF-U spēku pārvietošanos, taču Polija negrasās sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Vienlaikus mācībās kopā ar ārvalstu partneriem piedalīsies gandrīz 2000 Polijas karavīru.
Francija dalībai mācībās nosūtīs simtiem karavīru, tostarp vienību, kas aprīkota ar aptuveni 50 FPV droniem. Tā būs otrā šāda vienība pēc tās, kas jau izvietota Rumānijā, pagājušajā mēnesī Francijas parlamentam paziņoja valsts bruņoto spēku štāba priekšnieks ģenerālis Žaks de Montgro.
Turcija karavīrus uz Poliju nesūtīs, paziņoja Francijas ministrija, taču Stambulā tiks izveidota MNF-U jūras komponente, lai izmēģinātu Melnās jūras atmīnēšanas procedūras un veicinātu drošu komerciālās kuģniecības atjaunošanu Ukrainas ostās.
Paziņojumos par mācībām nav norādīts iespējamā kontingenta galīgais lielums, taču Lielbritānija un Francija jau iepriekš paziņoja, ka katra būtu gatava nodrošināt aptuveni 5000 karavīru.
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) pagājušajā gadā secināja, ka pat minimālai sabiedroto atturēšanas spēku klātbūtnei Ukrainā būtu nepieciešami no 10 000 līdz 25 000 karavīru.
Turklāt, tā kā jebkurā brīdī tikai aptuveni trešdaļa spēku ir gatava darbībai frontē, nepieciešamo personālu būtiski palielinātu rotācijas sistēma, izdevumam Military Times skaidroja Karaliskā Apvienoto dienestu institūta vecākais pētnieks un bijušais britu virsnieks Eds Arnolds.
Tikmēr agresorvalsts krievijas diktators vladimirs putins ir noraidījis iespēju Ukrainā izvietot ārvalstu karaspēku un jau 2025. gada septembrī brīdināja, ka tur izvietotie Rietumvalstu spēki tiks uzskatīti par likumīgiem militāriem mērķiem.
Lai gan MNF-U nav miera uzturēšanas spēki, Polijas aizsardzības amatpersonas norāda, ka to klātbūtne paredzēta, lai mazinātu Ukrainas bažas par iespējamu jaunu krievijas uzbrukumu pēc kara beigām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš mudināja sabiedrotos rīkoties ātrāk, uzsverot, ka krievijas spēki turpina uzbrukt Ukrainas energosistēmai un citai kritiskajai infrastruktūrai laikā, kad valsts gatavojas jau piektajai pilna mēroga kara ziemai.
