Krievija 2027. gadā aizsardzībai plāno tērēt 17,1 triljonu rubļu jeb aptuveni 203 miljardus ASV dolāru, liecina valdības budžeta dokumenti, ar kuriem iepazinusies ziņu aģentūra “Reuters”. Tas būtu par aptuveni 27% vairāk nekā iepriekš plānotie 13,5 triljoni rubļu un lielākais Krievijas aizsardzības budžets kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā. Nākamajos trīs gados Maskava aizsardzībai kopumā plāno novirzīt aptuveni 50 triljonus rubļu.
Jaunākie budžeta dati liecina, ka Krievija ne tikai negrasās būtiski samazināt militāros izdevumus, bet gatavojas saglabāt ļoti augstu kara finansējuma līmeni vēl vairākus gadus. Vienlaikus pieaug spiediens uz valsts finansēm – Maskava palielina aizņemšanos, gatavo jaunus nodokļus un samazina prognozes ieņēmumiem no naftas un gāzes.
Krievijas valdības sagatavotajā 2027. gada budžeta projektā paredzēti kopējie federālā budžeta izdevumi aptuveni 48,8 triljonu rubļu apmērā. Tādējādi tikai oficiālā aizsardzības izdevumu pozīcija – 17,1 triljons rubļu – veidotu aptuveni 35% no visiem federālā budžeta izdevumiem. Turklāt šis skaitlis neatspoguļo visas ar Krievijas militāro darbību saistītās izmaksas, jo daļa no tām tiek uzskaitīta citās budžeta sadaļās.
Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI) jau iepriekš norādījis, ka Krievijas budžeta sadaļu “Nacionālā aizsardzība” nevar uzskatīt par pilnīgu tās militāro izdevumu mērauklu. Daļa militāro izmaksu tiek finansēta no citām budžeta pozīcijām, tostarp sociālās politikas programmām un izdevumiem, kas saistīti ar Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un pierobežas reģioniem. Vienlaikus arvien lielāka Krievijas militārā budžeta daļa tiek klasificēta.
SIPRI aprēķini liecina, ka 2025. gadā Krievijas kopējie militārie izdevumi sasniedza aptuveni 16 triljonus rubļu jeb 7,5% no iekšzemes kopprodukta. Militārie izdevumi veidoja aptuveni piekto daļu no Krievijas valdības kopējiem izdevumiem – lielāko īpatsvaru, kādu SIPRI Krievijai reģistrējis. 2025. gadā Krievija ar aptuveni 190 miljardu ASV dolāru militārajiem tēriņiem bija trešā lielākā militāro izdevumu valsts pasaulē aiz ASV un Ķīnas.
Vēl 2026. gada sākumā Krievijas valdība aizsardzībai bija paredzējusi aptuveni 12,1 triljonu rubļu, taču faktiskā summa tagad ir klasificēta. Arī SIPRI jau gada sākumā brīdināja, ka sākotnējais Krievijas 2026. gada militārais budžets, visticamāk, kara gaitā tiks pārskatīts, kā tas vairākkārt noticis iepriekšējos gados.
Militāro izdevumu kāpums notiek laikā, kad Krievijas valsts finanšu situācija kļūst sarežģītāka. Valdība 2026. gada budžeta deficīta prognozi palielinājusi no 1,6% līdz 3,2% no IKP. Kopējie budžeta izdevumi šogad gaidāmi 48,6 triljonu rubļu apmērā jeb par 13,2% lielāki nekā iepriekš plānots. Vienlaikus prognozētie Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi samazināti no 8,9 līdz 7,6 triljoniem rubļu.
Lai finansētu pieaugošos izdevumus, Maskava palielina aizņemšanos. Krievijas neto aizņēmumu plāns 2026. gadam palielināts par 26% līdz pieciem triljoniem rubļu, bet 2027. gadā kopējais aizņēmumu apjoms paredzēts 7,7 triljonu rubļu apmērā – par 43% vairāk nekā iepriekš. Valdība arī plāno izmantot 459 miljardus rubļu no Nacionālās labklājības fonda. Valsts parāda apjoms, kas 2026. gadā tiek prognozēts 19,9% no IKP, nākamgad var sasniegt 21,7%, pārsniedzot pašu Krievijas varasiestāžu iepriekš par drošu uzskatīto 20% robežu.
Vienlaikus Krievijas Finanšu ministrija gatavo jaunus nodokļus. Plānots aplikt ar papildu nodokli metālu un minerālmēslu ražotāju virspeļņu, palielināt nodokļus pārrobežu elektroniskajai tirdzniecībai, kā arī paaugstināt nodokļu slogu atsevišķiem pasīvo ienākumu veidiem, piemēram, ienākumiem no vērtspapīriem, īpašuma pārdošanas un banku noguldījumu procentiem. Krievijas Finanšu ministrijas vērtējumā pēdējās izmaiņas varētu skart aptuveni četrus miljonus cilvēku. Ministrija aizsardzības un drošības finansēšanu jaunajā budžetā nosaukusi par “stratēģisku prioritāti”.
Ekonomikas rādītāji vienlaikus liecina par pieaugošu spriedzi. Krievijas valdība 2026. gadā sagaida tikai aptuveni 0,6% ekonomikas izaugsmi, bet rūpniecības produkcijas apjoms varētu samazināties par 0,2% – tas būtu pirmais kritums kopš 2020. gada. Kapitālieguldījumi augsto procentu likmju un Rietumu sankciju apstākļos šogad var sarukt par 5,4%, kas būtu straujākais kritums kopš 2015. gada. Inflācijas prognoze savukārt paaugstināta no 5,2% līdz 6,8%.
Paralēli finanšu līdzekļu palielināšanai Krievija turpina paplašināt arī savu bruņoto spēku formālo personālsastāvu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. septembrī parakstīja dekrētu, ar kuru noteiktais Krievijas Bruņoto spēku kopējais sastāvs palielināts līdz 2 441 630 štata vietām, tostarp 1 550 500 militārpersonām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo lēmumu militārpersonu skaits palielināts par vēl 15 500. Valdībai uzdots no federālā budžeta nodrošināt Aizsardzības ministrijai nepieciešamo finansējumu jaunā personālsastāva uzturēšanai.
Kopš 2022. gada Krievija pakāpeniski pārorientējusi aizvien lielāku ekonomikas daļu kara vajadzībām. SIPRI secina, ka līdzās tradicionālajiem bruņojuma iepirkumiem Krievija arvien vairāk koncentrējas uz lielu daudzumu salīdzinoši lētāku ieroču sistēmu ražošanu. Īpaši strauji pieaugusi bezpilota lidaparātu izmantošana, kas ļauj Krievijai daļēji kompensēt dārgāku lidmašīnu un bruņutehnikas zaudējumus.
Jaunais budžeta projekts tādējādi norāda, ka pat pie lēnākas ekonomikas izaugsmes, pieaugoša deficīta un nepieciešamības celt nodokļus Krievijas valdība turpina militāros izdevumus noteikt par vienu no galvenajām valsts finanšu prioritātēm. Plānotie 50 triljoni rubļu aizsardzībai 2027.–2029. gadā rāda, ka Maskavas finanšu plānošana tiek veidota, rēķinoties ar ilgstoši augstu militāro vajadzību līmeni.
