Zviedrija pārņem Ukrainas kara pieredzi un veido mobilas pretgaisa aizsardzības vienības

Aizsardzības ministrs Pols Jonsons norādīja, ka jaunā teritoriālās pretgaisa aizsardzības koncepcija dos priekšroku sistēmām, kas ir vienkāršas, elastīgas un mērogojamas, ļaujot Zviedrijai izvērst lielu skaitu vienību un pārkvalificēt personālu, kas jau dienē citās pretgaisa aizsardzības sistēmās. Šīs vienības būs mobilas un modulāras, ar iespēju kombinēt dažādus sensorus un ieročus, piemēram, lielgabalus, raķetes un radarus atkarībā no uzdevuma un apdraudējuma vides. Pirmo kopīgo iepirkumu plānots uzsākt 2026. gada pirmajā ceturksnī, balstoties uz rezultātiem, kas tiks iegūti 2025. gadā Zviedrijas Bruņoto spēku veiktajos sistēmu izmēģinājumos.

Operatīvā ziņā Zviedrijas pieeja atgādina taktiku, kas plaši izmantota Ukrainā, kur ļoti mobilas, decentralizētas pretgaisa aizsardzības vienības tiek izmantotas, lai atvairītu masveida dronu un spārnoto raķešu uzbrukumus. Zviedrijas modelis balstās uz autonomām uguns vienībām, kas ir aprīkotas ar savām atklāšanas sistēmām, sakaru tīkliem un ieročiem, ļaujot tām ātri pārvietoties, mainīt pozīcijas, lai izvairītos no triecieniem, un aizpildīt aizsardzības robus, mainoties apdraudējumam. Aizsardzības ministrija uzsvērusi, ka šāda pieeja ir krietni izmaksu ziņā efektīvāka nekā dārgu pārtvērēju, piemēram, “Patriot” vai “IRIS-T” izmantošana pret lētiem droniem.

Svarīga šīs programmas sastāvdaļa ir ar uzņēmuma “Saab” līdzdalību izstrādātā pret bezpilota lidaparātiem vērstā sistēma “Loke”. Šī sistēma vienā ātri izvēršamā kompleksā apvieno mobilo radaru “Giraffe 1X”, attālināti vadāmo ieroču staciju “Trackfire” un elektroniskās karadarbības līdzekļus. Īpaši jāuzsver, ka “Saab” no tehnisko prasību formulēšanas līdz funkcionējoša prototipa izstrādei nonāca tikai 84 dienās, kas uzskatāmi parāda, ka programmas galvenais uzsvars ir uz ātrumu, praktiskumu un reālu pielietojamību.

2026. gada janvārī Zviedrijas Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar uzņēmumu “Saab” aptuveni 1,5 miljardu Zviedrijas kronu (apmēram 140 miljonu eiro) vērtībā par ar sistēmu “Loke” saistītu iekārtu piegādēm laika posmā no 2026. līdz 2028. gadam. Šis līgums tika noslēgts jau 2025. gada beigās kā daļa no plašākas pretgaisa aizsardzības modernizācijas programmas. Atsevišķi Zviedrija plāno laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam kopumā ieguldīt aptuveni 3,5 miljardus Zviedrijas kronu dronu apkarošanas spēju attīstībā.

Image

Viens no galvenajiem dronu apkarošanas sistēmas “Loke” elementiem ir “Trackfire” attālināti vadāmā ieroču stacija, tostarp tās jaunais variants “Trackfire ARES”. “Trackfire” ir pilnībā stabilizēts, attālināti vadāms kaujas modulis, kas paredzēts augstas precizitātes saglabāšanai pat tad, kad nesējtransportlīdzeklis atrodas kustībā, izmantojot “Saab” izstrādāto SILOS (Stabilized Independent Line of Sight) stabilizācijas tehnoloģiju. Sistēmu var aprīkot ar plašu ieroču klāstu, sākot no smagajiem ložmetējiem un granātmetējiem līdz pat 30 mm “M230LF Bushmaster” automātiskajam lielgabalam.

Īpaši “Trackfire ARES” versija ir optimizēta dronu apkarošanas uzdevumiem un ir bruņota ar 30 mm “M230LF” lielgabalu, izmantojot gan parastās sprādzienbīstamās šķembu munīcijas, gan programmējamo gaisa sprādziena (airburst) munīciju. Uzmontētas uz kravas automašīnām vai bruņumašīnām kopā ar radariem un sensoriem, šīs sistēmas ir paredzētas, lai nodrošinātu Zviedrijai blīvu, daudzslāņainu un noturīgu zema augstuma pretgaisa aizsardzības vairogu, neiesaistot un nepārslogojot dārgās, lielas darbības distances pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Zviedrijas valdība šo mobilo pretgaisa aizsardzības vienību izveidi uzskata par strukturālu pavērsienu valsts teritorijas aizsardzībā: pāreju no neliela skaita dārgu, centralizētu sistēmu uz izkliedētu, ātru un elastīgu vienību tīklu, kas paredzēts, lai izmaksu ziņā efektīvā veidā stātos pretī pieaugošajiem dronu un spārnoto raķešu draudiem.