Baltkrievijas Aizsardzības ministrija ierosinājusi grozījumus likumā par karastāvokli, paplašinot tā ieviešanas nosacījumu sarakstu. Starp tiem ir prezidenta atentāts vai nāve, kā arī Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumi militāriem objektiem Krievijā.
Baltkrievija plāno paplašināt sarakstu ar nosacījumiem, kādos valstī var ieviest karastāvokli. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas preses dienesta informāciju, likumprojekts “saskaņo ar militāro doktrīnu” to draudu sarakstu, kas tiks uzskatīti par pamatu ārkārtas pasākumu ieviešanai.
Starp tā sauktajiem “iekšējiem militārajiem draudiem” ierosināts definēt nelegālu bruņotu formāciju izveidi, bruņotus konfliktus starp iedzīvotāju grupām politisku vai citu iemeslu dēļ, kā arī atentātu pret prezidentu.
Baltkrievijas valsts mediji skaidro, ka šādā scenārijā varas iestādes varēs nekavējoties ieviest ārkārtas stāvokli vai karastāvokli, lai „novērstu varas pārņemšanu”.
Tas ļaus Baltkrievijas armijai iejaukties iekšējā situācijā, aizbildinoties ar „militārā apdraudējuma neitralizēšanu”.
Starp ārējiem apdraudējumiem, kas var izraisīt karastāvokļa ieviešanu, ir - bruņotu grupējumu robežas šķērsošana, ārvalstu karaspēka izvietošana pie robežām, uzbrukumi militāriem objektiem Krievijā un masu iznīcināšanas ieroču izvietošana kaimiņvalstīs.
Grozījumi jau ir iesniegti Baltkrievijas parlamentam. Ņemot vērā demokrātijas trūkumu Baltkrievijas likumdevēju iestādē, eksperti prognozē to ātru pieņemšanu.
